VUGD ukraiņu bēgļus turpmāk aktīvāk novirzīs uz reģioniem; pašvaldības gan iezīmē tendenci, ka palikt piepilsētās viņi nevēlas

Iekšlietu ministrija un Lielo pilsētu asociācija vienojušās, ka pagaidām atsevišķus ukraiņu atbalsta centrus reģionos neveidos, jo pēc būtības vairumā pilsētu tādi jau eksistē. Tā vietā, sadarbojoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš koordinē bēgļu izmitināšanu, jau tagad atbraukušos aktīvāk virzīs uz reģioniem.

"Mēs vairāk informatīvi iesaistīsimies informējot par to, ka šīs iespējas, kādas ir Rīgā, ir arī Jūrmalā un Jelgavā un citās pilsētās," saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Vienošanās panākta par vēl vairākām lietām – pašvaldību ministrijai uzdots apzināt, cik telpas vietvarās pieejamas bēgļu uzņemšanai brīdī, kad beigsies izmitināšanas vietu kapacitāte, un cik varētu izmaksāt šo telpu izremontēšana. Vienlaikus atbildīgie prognozē – pirmos trīs mēnešus šīs telpas vēl nebūs nepieciešamas, jo izmitināšanas vietu vēl pietiek.

Turklāt, jau nākamnedēļ plānots saprast, vai pašvaldības varēs kompensēt ukraiņu uzņemšanu privātpersonām. "Ekonomikas ministrijai ir izdots skaidrot, vai un kādā veidā pašvaldības var izmantot viņām pieejamo finansējumu pirmajiem trīs mēnešiem, lai samaksātu par privātu dzīvokļu īri," pauž iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Ministre ar koalīcijas partijām arī sola pārrunāt iespēju nodrošināt pabalstu ģimenēm, kuras ukraiņiem ļauj apmesties savos īpašumos. Lai gan Labklājības ministrija teikusi, ka šāda pieprasījuma nav, pašvaldību vadītāji apliecinājuši pretējo.

Lielo pilsētu pārstāvji TV3 Ziņām iezīmēja vēl vienu problēmu – daudzi ukraiņi grib apmesties tieši pilsētās, nevis to apkārtnē.

"Lielākais izaicinājums ir pārliecināt, ka mēs izmitināsim nevis Liepājā, bet novirzīsim uz novadu. Diemžēl arī tie gadījumi, kad mēs esam mēģinājuši pārliecināt, ka tas ir labākais risinājums sadzīves apstākļiem, ne tik bieži ir tās atsaucīgās ausis, kas to dzird un bēgļi izvēlas palikt pilsētās," norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis (LRA).

"Arī ar tiem ukraiņu cilvēkiem runājot – viņi negrib sēdēt četrās sienās, viņi grib strādāt grib, lai bērni iet skolā un var pasportot, grib iekļauties sabiedrībā un mēs nevaram viņus aizvest mežā, kur ir brīvas telpas un ielikt," saka Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Ukraiņu novirzīšanu prom no Rīgas uzticēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, tikšot domāts arī par viņu pārvadāšanu.

"Ja viņi nevis paši meklē sev vietu, kur palikt, bet izmanto mūsu izmitināšanas mehānismu, tad viņi vēršas caur Rīgas centru vai savas pilsētas centru, pie VUGD. VUGD saka, – mums ir vieta, kur jūs izmitināt tādā un tādā pašvaldībā. Un tad būs jāstrādā ar pašvaldībām, kā viņi var nodrošināt, piemēram, autobusu vai transportu, kā viņi var nodrošināt, ka aizved sievietes uz darbu vai bērnus uz skolu," teic Golubeva.

Ekonomikas ministrijas viedoklis par pašvaldību iespējām kompensēt ukraiņu izmitināšanu privātpersonām tiek gaidīts nākampirmdien, bet pašvaldību ministrijai pielāgojamo telpu apzināšanai dotas dažas nedēļas.