Armēnija ceļ trauksmi par Kalnu Karabahu, Azerbaidžāna pārmet "histēriju"

Armēnijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka Azerbaidžāna turpina 24. martā sākto iebrukumu Krievijas "miera uzturēšanas" kontingenta atbildības zonā Askeranskas rajona Paruhas ciema apkaimē.

"Iebrūkošās azerbaidžāņu vienības iepriekšējā naktī raidīja uguni aizsardzības armijas posteņu virzienā. Kalnu Karabahā joprojām saglabājas saspringta situācija," teikts Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Armēnija sauc pēc Krievijas "miera uzturētājiem"

Ministrija uzsvērusi, ka Armēnija sagaida, ka Krievijas "miera uzturēšanas" spēki veiks pasākumus, lai nekavējoties nodrošinātu iebrukušo Azerbaidžānas spēku vienību izvešanu no Krievijas "miera uzturēšanas" kontingenta atbildības zonas.

Armēnija pieprasa, lai kaimiņvalsts vienības Kalnu Karabahā atgrieztos 23. marta pozīcijās.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes informējušas, ka pēc Paruhas ciema ieņemšanas naktī uz 24. martu Azerbaidžānas spēku vienības raidījušas uguni uz aizsardzības spēkiem, – ziņo "Radio Brīvība" armēņu dienests.

Apšaudēs esot krituši vismaz pieci Azerbaidžānas karavīri, bet armēņu pusē esot viens ievainotais. No karadarbības apkaimes esot evakuētas sievietes un bērni.

Azerbaidžāna apelē pie starptautiskajām tiesībām

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija noraidījusi apsūdzības stāvokļa saasināšanā, strīdīgās teritorijas saucot par "Azerbaidžānas teritoriju, kur uz laiku dislocēts Krievijas miera uzturētāju kontingents".

Baku uzsver, ka teritorijā tiek precizētas pozīcijas un dislokācijas vietas, bet nekādu incidentu vai sadursmju neesot bijis. "Armēnijas avoti apzināti sagroza un saasina situāciju. Mērķis ir radīt panikas atmosfēru, maldināt sabiedrību un virzīt to nepareizā gultnē," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Atbildes paziņojumu Armēnijai piektdien izplatīja arī Azerbaidžānas Ārlietu ministrija, kaimiņvalsti vainojot "histērijā". "Ir laiks reālam darbam, nevis politiskām manipulācijām," teikts paziņojumā.

Azerbaidžānas puses ieskatā vienīgais veids, kā reģionā nodrošināt mieru un stabilitāti, ir pilnīga iepriekš panākto vienošanos izpilde. Tai skaitā, Azerbaidžāna uzstāj uz pilnīgu "Armēnijas nelikumīgo formējumu" izvešanu no reģiona un attiecību normalizāciju, balsoties starptautiskajās tiesībās.

Trausla vienošanās

Otrais karš Karabahā noslēdzās 2020. gada 10. novembrī, kad Erevāna un Baku ar Kremļa starpniecību parakstīja vienošanos. Armēnija kaimiņvalsts kontrolē nodeva četru rajonu teritorijas, bet uz kontaktlīnijas tika izvietoti Krievijas "miera uzturēšanas" spēki.

Kopš vienošanās uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas laiku pa laikam norisinās lokālas kaujas un savstarpējas apšaudes.

Pašlaik Krievijas bruņotie spēki ir iesaistīti Ukrainas karā. Pēc Pentagona datiem, iebrukumā ir iesaistīti 75 procenti Krievijai pieejamo bataljona-taktisko grupu, tāpēc Kremlis meklē papildspēkus ārpus Krievijas, lai iesaistītu tos Ukrainas karā.

Viens no Ukrainas karā iesaistītajiem Krievijas resursiem ir tās Kalnu Karabahā dislocētie "miera spēki", liecina Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija.

Gāzes kauja

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas pārstāvji apsūdz Azerbaidžānu kārtējā gāzes piegādes bloķēšanā, vēsta "Eurasianet". Gāze esot atslēgta neparasti aukstā laika periodā, kā arī reģionālās spriedzes uzliesmojuma laikā, kas radusies pēc kara sākuma Ukrainā.

Divu nedēļu laikā gāzes padeve pārtraukta jau otro reizi, atstājot dzīvojamās ēkas bez apkures.

Kalnu Karabaha gāzi saņem caur Armēniju pa cauruļvadu, kas iet cauri teritorijai, ko 2020. gada vienošanās rezultātā atguva Azerbaidžāna. Pirmo reizi gāzesvadam tehniskās problēmas radušās 8. martā, bet Azerbaidžānas spēki neesot ļāvuši defektus novērst.

Gāzes padevi izdevies atjaunot vien 19. martā, bet piegāde atkal tikusi pārtraukta 22. marta vakarā.

"Mums ir pamatots iemesls uzskatīt, ka gāzes vada remonta laikā Azerbaidžānas puse pirms dažām stundām uzstādīja vārstu, kas pārtrauca gāzes padevi," teikts neatzītās republikas pārstāvju paziņojumā.

Azerbaidžānas varas iestādes šos apgalvojumus sauc par apzinātiem pārspīlējumiem ar mērķi saasināt abu valstu attiecības.

Saasinājums sācies līdz ar jaunām miera iniciatīvām

Marta sākumā Azerbaidžāna paziņoja, ka piedāvājusi Armēnijai apspriest miera līgumu. Azerbaidžāna piedāvā līgumu balstīt piecos principos:

• savstarpēja abu pušu suverenitātes un teritoriālās nedalāmības atzīšana;
• apliecinājums, ka pusēm nav savstarpēju teritoriālu pretenziju un juridiski nostiprināta atteikšanās no šādu pretenziju izvirzīšanas nākotnē;
• atteikšanās no draudiem pušu drošībai;
• robežas demarkācija;
• transporta sakaru atbloķēšana.

Pēc šo priekšlikumu saņemšanas Armēnija paziņoja, ka ir vērsusies EDSO Minskas grupā ar lūgumu uzsākt sarunas. Šī grupa kalpo kā sarunu pamatplatforma jau kopš pirmā kara abu valstu starpā pagājušā gadsimta 90. gados.