Pediatre Dana Isarova: Ukraina līdzinās "elles vārtiem"

Kopš kara sākuma Dana ik dienu "Instagram" dalās jau ar pavisam citu, ļoti aizkustinošu, bet vienlaikus ļoti smagu saturu par to, kas notiek Ukrainā.

Daļa Danas ģimenes dzīvo Ukrainā un paši piedzīvojuši kara šausmas, savukārt jaunā ārste no kara sākuma ik dienu pavadījusi izmisumā un cerībās, ka ar radiniekiem viss būs kārtībā.

Danas tētis ir ukrainis, mamma – latviete. Tētis Kijevā studēja inženierzinātnes, un pēc studiju beigšanas viņam sadales laikā piedāvāja braukt uz Rīgu. Viņš bija priecīgs, jo Rīga likās ļoti eiropeiska pilsēta. Atbrauca, sāka strādāt, satika mammu, nokārtoja pilsonību un tā arī te palika.

Viņa stāsta, ka 24.februārī visus pārņēmis šoks, jo, tāpat kā liela daļa, arī Dana neticēja, ka karš izvērtīsies tik plaši un brutāli: "Neviens neticēja. Man liekas, ka līdz pat pirmajām bumbām, kas krita uz pilsētas, visi bija šoka stāvoklī par to, kas notiek."

Danas krustmāte pirmajās kara dienās esot bijusi pārliecināta, ka civiliedzīvotājus neviens neaiztiks un, dzirdot sprādzienus, bija pārliecināta, ka Krievijas karaspēks gar Čerņihivu dodas tālāk uz Kijivu.

Čerņihiva ir vieta, no kuras ik dienas tiek saņemtas šausminošas ziņas par bojāgājušajiem. Arī Danas radi dzīvo šajā pilsētā un viņa ik dienas savos "Instagram" stāstiņos publicē ziņas, kuras saņem no tiem draugiem un radiem, kuri ir palikuši Ukrainā, lai aizstāvētu savu valsti.

"Tiem maniem draugiem, kuri ir palikuši Čerņihivā, noskaņojums ir kareivīgs, un viņi nav gatavi padoties. Bet mana krusttēva meita, kurai pašai ir piecus gadus veca meitiņa, kļūst garā vājāka. Var just, ka ir iezadzies nogurums un bailes, jo ir sajūta, ka viss tiek izdzīvots katru dienu no jauna."

Dana saka, ka ukraiņi šobrīd nedzīvo, bet gan tikai eksistē un cer, ka tas kādreiz beigsies.

Uz krievijas sirdsapziņas nav tikai to cilvēku nāves, kuri miruši bombardēšanas vai apšaudes rezultātā. Uz viņu sirdsapziņas (ja tāda vispār ir) ir daudzas netiešas nāves, kur cilvēki mirst lēnām, milzīgās ciešanās.

— Isarova Dana (@DanaIsarova) March 25, 2022

Daļa viņas radu ir ieradušies Latvijā un jūtas labi, pateicoties Latvijas centieniem radīt māju sajūtu. Danas ģimene Latvijā ieradās salīdzinoši laicīgi, tāpēc ikdienas dzīve norit daudz mierīgāk. Tiem ukraiņiem, kas no valsts ir izbraukuši nesen, psiholoģiskā trauma ir daudz lielāka un ikdienas dzīve sagādā lielākas grūtības, bet Dana uzskata, ka ir svarīgi turpināt sniegt viņiem palīdzību.

"Es varētu ieteikt neuzdot jautājumu, vai vajag palīdzību, bet gan uzreiz atvest mantas bērniem, ja ģimenē tādi ir vai vienkārši palīdzēt ar pārtiku, apģērbu un citām lietām. Ukraiņi šobrīd cer uz drīzu atgriešanos mājās, tāpēc nedomā par sadzīves mantu nepieciešamību, bet viņiem tās ir nepieciešamas," norāda Dana.