TV3 speciālreportāža: Ukrainas rietumos pieaug bažas par atkārtotiem okupantu uzbrukumiem

Gaisa trauksmes un vispārējā apziņošana ar aicinājumu cilvēkiem doties uz bumbu patvertnēm nu ir ikdiena arī Ļvivā. Ukrainas rietumos pašlaik patvērumu no kara raduši simtiem tūkstoši cilvēku no kara izpostītās Ukrainas. Piektdienas rīts iesācies mierīgi – cilvēki dodas savās gaitās.

Pilsētas brīvības laukumā TV3 Ziņas sastapa Konstantīnu, kurš tikko izvedis savu ģimeni – sievu, meitas, mazmeitu – ārpus valsts. Pats atgriezies mājās, ir darbs. Jāstrādā – jāuztur savas valsts ekonomika, par spīti apstākļiem. Viņš ir skeptisks par Krievijas un Ukrainas organizētajām sarunām.

Konstantīns

Ļvivas iedzīvotājs

Es uzskatu, ka ar krieviem un viņu to mērgli – Putleru – ar viņiem ir bezjēdzīgi runāt, ar viņiem var runāt tikai vienā valodā – ar automātiem. Pasaulei mums ir jāpalīdz, jo krievus var sakaut tikai ar militāru spēku, citādi būs beigas mums visiem, ne tikai Ukrainai. Es uzskatu, ka Krievija nedrīkst pastāvēt tāda kā tā ir tagad, tas ir apdraudējums visai pasaulei. Krievija ir fašisti, neieredzu viņus ar visu sirdi un dvēseli. Viņu dēļ mūsu cilvēki ir bijuši spiesti pamest savas mājas.

TV3 Ziņu uzrunātie ukraiņi saka viennozīmīgu nē krievu pasaulei – ar Krieviju viņiem nav pa ceļam. Ļvivas iedzīvotājs Jurijs uzskata, ka karš ir atvēris acis arī tam mazumiņam, kuri vēl domāja, ka Krievija un Baltkrievija ir brāļu tautas. Tagad visiem redzams – viena valsts uzsāka karu, otra atvēlēja savas teritorijas, lai varētu veikt uzbrukumus. Jurijs pārliecināts, – sarunās izšķiroši ir tas, kādā pozīcijā uz tām dodas Ukrainas puse.

"Jebkurš karš beidzas ar sarunām – katrs. Mūsu cilvēki cer, ka tas viss notiks ātrāk. Šobrīd spēcīgākais faktors, kas ietekmē sarunas ir mūsu armija – jo mums vairāk uzvaras, jo vairāk pretinieks tiek sakauts – jo vājāki ir mūsu ienaidnieks. Kā tikko pretinieks ieņems spēka pozīcijas, iespēja par kaut ko vienoties – nav, tur būs tikai saruna par kapitulāciju, sarunās ir jābūt kompromisam no abām pusēm," teic Jurijs.

TV3 sastapa arī Olgu. Viņa 2014. gadā aizbēga no Krimas, kad Maskava to okupēja. Viņasprāt, šoreiz Ukrainai vairs nav kur atkāpties.

Olga

Ļvivas iedzīvotāja

Krieviem vienmēr ir bijusi tāda politika, ka sarunu laikā viņi demonstrē agresiju. Es ceru, ka sarunas nesīs rezultātu, viņi beigs nogalināt mūsu cilvēkus. Es dzīvoju Krimā, toreiz nebija aktīvas militārās karadarbības, tā bija klusa okupācija. Es aizbēgu, pārcēlos uz Ļvivu un nu pēc astoņiem gadiem mēs esam tajā pašā situācijā. Ir pienācis laiks to atrisināt, cik var bēgt? Kur tālāk?

Arī tie, kuri tik tikko izbēguši no okupantu zvērībām pret Ukrainas tautu, saka – krievi ukraiņus nesalauzīs. "Hersona ir okupēta. Man ir grūti runāt par to, kas notiek Hersonā, ir sāpīgi. Krievi mūsu pilsētu savāca, tagad viņi tur izvēršas – iebraukšanai un izbraukšanai ir krievu kontrolposteņi. Bet, par spīti tam, neviens Hersonas iedzīvotājs nepieņems un neuzņems krievu varu. Visi mūsu cilvēki ir un paliks ar Ukrainu, par spīti tam, ka okupanti ir novākuši mūsu karogu un uzvilkuši savējo," saka Kijivas iedzīvotājs Mihails.

"Patiesībā šis viss ir kā vēl nekad saliedējis mūsu tautu. Ukraina ir viena liela ģimene, un mēs ar to tiksim galā, tiksim galā, uzvarēsim, viss būs labi, būs atkal miers," teic Hersonas iedzīvotājs Daniels.

"Drīkst, es pateikšu? Varam tikai pateikt paldies Krievu tuvredzīgajai politikai, ka viņi ir tā saliedējuši mūsu Ukrainas tautu," piebilst Mihails.

Un patiešām tā arī ir – karā pret okupantiem šeit ir sadevušies rokās visi. Vieni jau vairāk nekā mēnesi stāv pretī ar ieročiem, citi palīdz tiem, kuriem okupanti atņēmuši visu.

"Mēs šeit gatavojam ēdienu, gan silto, gan sviestmaizes bēgļiem, kuri šeit ir atbraukuši no visas Ukrainas. Ar ēdienu apgādājam arī teritoriālās aizsardzības vienības, kuras sargā mūsu pilsētu kontrolposteņos. Šajā īsajā periodā mēs esam nodevuši jau vairāk nekā pusotru miljonu ēdiena porciju, dienā šobrīd pagatavojam 30 000 porciju," saka Tarass.

Ļvivā patlaban patvērumu raduši vairāk nekā 300 000 kara bēgļu.