Aizraujoši! Vai arī tu vēlies jaunlaulāto tērpā medņa un fazāna spalvas? Precību šova pretendentu kāzu svinību idejas
FOTO: FOTO: Flickr.com
Kāzas jūras krastā Liepājā, kas sekmētu pāra atgriešanos Latvijā. Kāzas uz motocikliem un kāzas medību stilā. Ne tikai šova pretendentu mīlestības stāstus var lasīt kā romānu. Arī viņu kāzu scenāriji ir izdomas bagāti un ievērības vērti.
Mēs iepazināmies 2011. gada 7. oktobrī. Es tajā laikā mācījos 12. klasē, Raivis universitātē Jelgavā. Kad pabeidzu vidusskolu, sāku studēt Latvijas Kultūras akadēmijā un mēs ar Raivi sākām dzīvot kopā. Kopš tā laika šķiet, ka viss dzīvē sācis ļoti strauji virzīties uz augšu, kopā esam ļoti daudz sasnieguši, izauguši, sapratuši, ko vēlamies.
Pagājušā gada vasarā paliku stāvoklī, likās, ka viss ir skaisti, abi bijām tiešām laimīgi… Tomēr liktenis mums nebija tik labvēlīgs, dēliņš piedzima 7. mēnesī un mēs viņu pēc nedēļas zaudējām. Tas bija milzīgs trieciens, šķita, ka nekad vairs nekas nebūs tā, kā bijis, nezināju, kā dzīvot. Bet tieši šis laiks vēl vairāk lika saprast, cik svarīgi mēs ar Raivi viens otram esam, Raivis man lika saņemties, mācīja man dzīvot tālāk. Domāju, ka varu atkal teikt, ka tiešām esmu atguvusi dzīvesprieku un cerību, ka viss drīz atkal būs tā, kā mēs abi vēlamies.
Mēs esam divi neprātīgi iemīlējušies jaunieši. Kopā esam nu jau gandrīz divus gadus, un pa šo laiku esam sapratuši, ka vēlamies veidot skaistu un stipru ģimeni.
Kāpēc mēs pieteicāmies šajā šovā un kāpēc būtu jāizvēlas tieši mūs? Tāpēc, ka esam ļoti azartiski, jautri un piedzīvojumus alkstoši jaunieši, kas gatavi dažnedažādām avantūrām. Arī runājot par kāzām, esam gatavi izmēģināt ko jaunu vai ekstravagantu. Arī rakstura un personības ziņā neesam garlaicīgi. Es esmu trakulīga romantiķe ar savu uguntiņu vai pipariņu, neordināru domāšanu un avantūrisku garu, bet mans mīļotais ir mierīgs, pacietīgs, tomēr ar labu humora izjūtu un devu katrā dzīves situācijā. Mums abiem patīk piedzīvojumi un ceļojumi, kā arī palīdzēt citiem gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Aizraujamies ar riteņbraukšanu, tuvāku un tālāku vietu iepazīšanu, kulināriju un visādu citādu dzīves baudīšanu.
Mums ir nepieciešams balanss starp visu, gan aktīva atpūta ārpus mājām, gan mierīgs kino vakars, ieritinoties plediņā. Mēs bieži izbaudam Latvijas dabu, dodamies izbraucienos, veidojam īsus video atskatus, par saviem darbiem un nedarbiņiem.Trako dabu raksturo vēlme, doties romantiskajā ceļojumā, uz Ukrainas pilsētu Pripeti – Černobiļas AES zonu. Pāgājušajā gadā, jau aktīvi tika plānots šis brauciens, veidots maršruts, bet mūs atturēja nemieri Ukrainā. Tomēr tuvākajā nākotnē, ceram šo barucienu realizēt. Daudzi brīnās, par šo mērķi, kāpēc tur nevis daudzu iecinātajos kūrortos?! Protams mierīgais jūras krasts arī vilina – kā jau tika mināts, ir svarīgs balans – laisku atpūtu jānomaina ar kādu nedaudz ekstrēmāku piedzīvojumu, tādu, kas ilgi paliktu atmiņā. Ko mums nozīmē kāzas, iespēja piedalīties šovā?Daudzi domā, kad kāzas, ir mīlestības apliecinājums. Mēs atšķiramies ar to, ka lieki par mīlestību nekladzinam – pierādam to viens otram ar kaut ko jūtamu, taustāmu – apskāviens un buča, brīžiem nozīmē vairāk, nekā pliki vārdi.
Kāzas ir lieliska iespēja pierādīt viens otram to, ka, Tu esi tas īpašais cilvēks!
Mēs gribam izmantot šo lielisko iespeju, jo četrus gadus esam jau kopā. Mūsu kopdzives laikā ir dzimusi meitiņa vārdā Sabine…Visu laiku ir bijis milzigs "spiediens" no malas, ka ir beidzot jāprecas, jo viens grib tikt pie jaunas kleitas, otrs grib padejot, trešais zem galda pagulēt, bet tagad ir pienācis laiks, kad esam sagādājuši sev visu, ko vēlamies…un tas ir – ģimene. Mums ceļ māju Nākotnes pagastā, bet tomēr liekas, ka kaut kā pietrukst …Un sākām domāt, ka tas ir laulības gredzens pirkstā ,lai ir pilnvērtīga vienotība!vEsam plānojuši un gribējuši visu jau uzsākt, bet visas lietas apstājas pie naudas, jo šobrīd to mums ļoti daudz jāiegulda jaunbūves celšanā …Mīlam viens otru tā, ka ārprāts, nu tikai atliek precēt nost….
Varetu jau saarakstīties "zagsā" un miers, bet gribās aprecēties tā, lai ir ar glanci un varam atcereties visu atlikušo mūžu, un stāstīt mazbērniem vecumdienās, cik skaisti ir sapņot un piepildīt sapņus, un sapņu kāzas! Mes redzam viens otru mužigi kopā laimē, nelaimē bagatīāa,nabadzībā….mums ir viss, ko vēlamies un tas ir pēdējais sapnis, kurš jāpiepilda. Ja to varetu izdarīt ar jūsu palīdzību mēs visu mūžu būtu pateicīgi par šo lielisko dāvanu.
Annija un Edgars
FOTO: FOTO: konkursa foto
Pietrūkst gredzens pirkstā
No pieteikuma vēstules
Mēs gribam izmantot šo lielisko iespēju, jo četrus gadus esam jau kopā. Mūsu kopdzives laikā ir dzimusi meitiņa vārdā Sabine…Visu laiku ir bijis milzīgs "spiediens" no malas, ka ir beidzot jāprecas, jo viens grib tikt pie jaunas kleitas, otrs grib padejot, trešais zem galda pagulēt, bet tagad ir pienācis laiks, kad esam sagādājuši sev visu, ko vēlamies…un tas ir – ģimene. Mums ceļ māju Nākotnes pagastā, bet tomēr liekas, ka kaut kā pietrukst …Un sākām domāt, ka tas ir laulības gredzens pirkstā, lai ir pilnvērtīga vienotība! Esam plānojuši un gribējuši visu jau uzsākt, bet visas lietas apstājas pie naudas, jo šobrīd to mums ļoti daudz jāiegulda jaunbūves celšanā …Mīlam viens otru tā, ka ārprāts, nu tikai atliek precēt nost….
Varētu jau sarakstīties "zagsā" un miers, bet gribās aprecēties tā, lai ir ar glanci un varam atcereties visu atlikušo mūžu, un stāstīt mazbērniem vecumdienās, cik skaisti ir sapņot un piepildīt sapņus, un sapņu kāzas!
Ar Kristīni satikāmies nejauši. Kad abi bijām nodejojuši tautisko deju koncertu Druvā, es Tērvetes kolektīvā, Kristīne Jaunpils kolektīvā, palikām uz vakara balli. Balle ritēja pilnā sparā un jau gāja uz beigu pusi, kad gāju uzlūgt meiteni, ar ko izdancot pēdējos dančus. Gāju pie citas, bet pa ceļam skatos- Kristīne smaida, kā viņa saka, kāpēc lai nesmaidītu, tā arī tālāk par Kristīni netiku. Liktenis mūs saveda kopā. Dažreiz pie sevis nodomāju, mums bija kā pasakā par Pelnrušķīti – bija dotas vien pāris dejas šajā vakarā kopā, dejas, kurās abi aizgriezāmies mūzikas skaņās un palikām divi vien uz šīs pasaules, bet ar tām pietika, lai saprastu, ka esam viens otram radīti. Nāca balles beigas, pulkstenis jau sita divpadsmito stundu, un tā īsti neiepazinušies, bet sajutuši kā ir būt blakus viens otram, nācās šķirties, jo autobuss jau negaidīs. Protams, sirdsmiera mājās nebija ne man, ne Kristīnei, un jau nākošajā dienā viens otru uzmeklējām sociālajos tīklos. Satikāmies pēc pāris dienām un ātri sapratām, ka mēs abi esam viens otram.
"Mūsu stāsts sākās pirms nu jau vairāk kā 8 gadiem, kad viens otru satikām Zelta boulinga kafejnīcā. Lai gan pagājis jau pietiekami ilgs laiks, bet vēl kā toreiz, kad satikāmies, tad viens otrā aizrautīgi klausāmies, skatāmies dziļi viens otra acīs un nevaram beigt smaidīt. Mūsu tikšanās brīdī vēl bijām pavisam jauni, kad līgaviņa vēl bija pamatskolas 9.klasē un līgavainis 11.klasē. Pēc mūsu pirmās tikšanās reizes pagāja labs laiciņš, jo tikai vēlāk sapratām, ka mācāmies vienā skolā. Dažādu apstākļu sakritību dēļ pagāja ilgāks laiciņš, līdz atkal kārtīgi sanāca satikties (tagad gan pasmaidām tikai par to laiku), kā piemēram, kad Lita skolas gaiteņos vēl centās Jāzepu uzrunāt vārdā Jēkabs, vai arī skolotāju neizpratne, par mūsu attiecībām. Bet rezultātā, tā kā mums ļoti patika pavadīt laiku kopā, tad vēl Litas 16 un manos 17 ,sākām jau nopietnākas attiecības, un vēl nesasnieguši 20, sākām dzīvot kopā. Lai arī pirmie gadi parasti ir ar skaistajām rozā brillēm un taureņiem visapkārt, tomēr mums dzīve ātri vien iegriezās galīgi nezināmos "ūdeņos". Litas mamma saslima ar vēzi, kā rezultāta pēc ilgāka ārstēšanās posma Latvijā – viņas vecāki izlēma doties dzīvot uz Īriju, kur Litas tēvs jau vairākus gadus bija strādājis un iekārtojies, bet Lita nolēma palikt Latvijā. Pēc laika notika vissliktākais, ko iepriekš neviens negribēja pat domās pieļaut. Diemžēl Litas mamma mira. Līdz tam jau gribējām, lai viņa vēl arī paspētu pieredzēt mūsu kāzas, tāpēc bildināju Litu, kad viņai bija 18. Pēc mammas nāves nekur vairs neskrējām. Meklējām iespējas, kā relaksēti uztvert dzīvi un censties baudīt jaunību, lai vēlāk nenožēlotu, ka tā ir bijusi izniekota un pāragri esam kļuvuši pieauguši. Protams, ka domas par precībām bija, bet tad pienāca brīdis, kad mūs izraudzījās par vedējiem un sapratām, ka arī pašiem jāsāk būs domāt par precībām.
Dairai un Kasparam ir vien 23 gadi, tāpēc nereti pāris sastopas ar cilvēku izbrīnu, kad viņi uzzina, ka jaunieši ir kopā jau astoņus gadus. Daira un Kaspars ir pazīstami jau no skolas laikiem, jo no 3. klases mācījās kopā vienā klasē. Tomēr viņu mīlas stāsts sākās no 8.klases. Ironiskā kārtā laimīgs sanāca piektdienas vakars 2007.gada 13.aprīlī. Toreiz skolā tika sarīkota diskotēka. Tā kā Dairai nākamajā dienā bija dzimšanas diena, draugi viņai sagādāja pārsteigumu un apsveica ar lielu, mīkstu lāci un lieliskām dejām līdz pat diskotēkas noslēgumam. Tā kā lielākā daļa tās apmeklētāju bija vēl nepilngadīgi, diskotēka ritēja tikai līdz 23.00, taču dzimšanas diena vēl nebija sagaidīta. Bija neparasti silts un gaišs vakars, tāpēc Daira ar diviem draugiem (viens no tiem bija Kaspars) un lielo lāci rokās, nolēma doties stundas pastaigā. Simpātijas vienam pret otru bija jau sen, bet ko gan tajā laikā viņi no tā spēja saprast… Kurš varēja iedomāties, ka skolas laiku simpātijas izaugs tik lielā mīlestībā. Bija jau gandrīz pusnakts, viņi gāja blakus, pavisam tuvu viens otram, un tad Kaspars saņēma drosmi un ielika savu roku viņējā un kopš tā laika Daira ar Kasparu staigā roku rokā jau vairāk kā astoņus gadus, turklāt tagad 14.aprīlī tiek svinētas divas jubilejas – gan Dairas dzimšanas diena, gan abu kopā būšanas gadadiena. Atlikušie pamatskolas un vidusskolas gadi tika pavadīti sēžot blakus, bet pēc vidusskolas viņi uzsāka kopīgu dzīvi Rīgā, kur īrē pagaidu mājvietu. Ātri vien Dairai un Kasparam pievienojās arī ģimenes mīlulis – kaķis Čipčiks. Tā kā kopā tika pavadīti jau daudzi gadi, par kāzām tika sapņots jau sen un bildinājums izskanēja 2014.gada Ziemassvētku vakarā.
No pieteikuma vēstules. Šovam pāri pieteica Edija mamma
Andas un Edija satikšanās ir tiešām neparasts notikums. Edijs no mazotnes spēlē tenisu un, mācoties vidusskolā jau sāka nodarboties arī ar bērnu trenēšanu. Savukārt Anda savu vecāko meitu veda uz tenisa nodarbībām tikai pie cita trenera, Edijs strādāja ar mazākiem bērniem. Bija reizes, kad Edijam vajadzēja aizstāt savu kolēģi, un tad viņš trenēja arī Andas meitiņu. Viņš ievēroja šo sievieti un īpaši pievērsa viņai uzmanību. Taču tad tās bija tikai tādas amizantas sarunas. Neesmu runājusi ar bērniem, bet domāju, ka toreiz šķērslis bija tas, ka Edijs vēl bija ļoti, ļoti jauns. Edijam un Andai ir 11gadu starpība. Pagāja vairāki gadi, sākās Edija jaunības, iztrakošanās gadi un man bija milzīgs pārsteigums, kad vienā jaukā dienā, 8. martā, dēls man paziņoja, ka viņam patīkot viena meitene, un viņš grib veidot ar viņas attiecības. Uzzināju, ka viņa ir vecāka, un viņai ir arī 13 gadus veca meita. Mani tas sākumā ļoti uztrauca. Biju apmulsusi un pat uzskatīju, ka nekas labs tur nevar sanākt. Mans dēls taču pats vēl ir kā bērns. Bet izrādījās, ka es kļūdījos, jo viņi ir kopā jau vairāk nekā 2 gadus un nu jau audzina kopīgo meitiņu Sāru, kurai jūlijā palika gadiņš. Līdz ar Sāriņas piedzimšanu mainījās visu mūsu dzīves. Viņa ir tā, kura vieno ne tikai pašus vecākus, bet visus mūs apkārtējos cilvēkus.
No pieteikuma vēstules. Pāri šovam pieteica vecāki
Elīna ar Uģi ir tie cilvēki, kuriem šovasar obligāti jāprecas. Elīna ar Uģi satikās pirms divarpus gadiem, un jau tad bija skaidrs, ka tas ir uz visu mūžu, jo tik saskanīgu pāri grūti atrast. Protams, arī viņi neiztiek bez ķīviņiem, bet tas tikai padara dzīvākas viņu attiecības. Šogad Uģim pie vīra izgāja pēdējā no māsām, un nu viņš ir palicis vienīgais. Nodoms precēt Elīnu ir, bet tad, kad ģimenei būs nedaudz vairāk līdzekļu. Arī Elīnas māsa pagājušajā gadā izgāja pie vīra, un tagad noteikti ir Elīnas kārta, bet, kā protams var nojaust, šķērslis ir finansiālais aspekts. Elīnai ar Uģi ir pieteicies arī brīnumains notikums – bērniņš, un nu topošā līgava ir trešajā bērna gaidību mēnesī. Bet kāzās tas netraucētu- jo pašsajūta ir lieliska, vēderiņš nav manāms un garastāvoklis ir lielisks. Šie cilvēki ir ar lielisku humora izjutu, lieliski ar visiem satiek un ir visnotaļ pozitīvi. Tāpēc viņiem noteikti būtu jādod iespēja precēties jau šovasar, jo ne jau naudai būtu jānosaka, kad cilvēki ir gatavi sasaistīt kopā savu dzīvi, bet jūtām, un tās viņiem ir ļoti spēcīgas!
No pieteikuma vēstules. Pāri šovam pieteica līgavas vecāki
Dzīvē iegrozījies tā, ka arī mūsu meita Baiba dzīvo un strādā Anglijā. Bet nekad nav pat pieļāvusi domu, ka tā varētu kļūt par patstāvīgu dzīves vietu. Un tieši tur viņa satika puisi no Lizuma. Un zīmīgi, ka abi dzimuši vienā dienā, tikai ar gada starpību. Un arī viņa sapnis- atgriezties. Un tā kā abi Jāņa ( saukta par Semiņu) vecāki noraugās uz savu lolojumu no mākoņu maliņas, tad mūsu atbildība un mīlestība ir jādala uz abiem. Nu jau attiecību noturīgums apstiprināts ar divām atvasītēm – dēliņu Filipu (3gadi) un Tomu(3mēneši).
Meitas sapnis ir uzvilkt baltu kleitu un mūsu skaistās jūras krastā kopā ar tuvākajiem radiem( Baibai vēl ir 2 brāļi; Jānim – 6 māsas un brāļi, kuri izkaisīti pa visu pasauli) un tuvākajiem draugiem kļūtu par pilntiesīgu ģimeni. Un tas varētu kļūt par skaistu sākumu jaunai dzīvei šeit , mūsu mīļajā(kaut arī bieži peltajā) Latvijā un pilsētā, kurā piedzimst vējš.
Laura un Artjoms
FOTO: FOTO: konkursa foto
Mis un Misters Pēdējais brīdis
No pieteikuma vēstules
Mēs abi esam mazliet egocentriski, pašpietiekami, neesam melanholijas pilni romantiķi, bet vairāk brīvmākslinieki, kas savu esību ierobežo darot standarta ofisa darbu. Mēs abi uzskatām, ka varētu būt aktieri vai dziedātāji, vai dejotāji, bet ne esam. Mēs abi apņemamies ar katru pirmdienu sākt ēst veselīgāk, bet jau trešdienā sēžam pie TV ar čipsu paku rokā. Mēs varam atnākt trijos naktī mājās un pilnā kaklā kliegt līdzi Unbreak my heart. Mēs katru gadu skrienam vienu reizi – Rīgas maratona 10km. Mūsu viena no mīļākajām nodarbēm ir komentēt TV šovus. Mūs vieno ceļojumu gars, tāpēc ik gadu sakravājam somas un izbraucam uz tuvākām vai tālākām ārvalstīm. Mēs vienmēr gribam uzvarēt, neatkarīgi no tā, vai abi kopā vai katrs par sevi. Mums abiem patīk jūra, saule, vasara un auksts aliņš īstajā brīdī. Ballīšu karstumā droši vien mūs atradīsiet lēkājot pie Ballējam-neguļam, vai karaokē dziedot Hit me baby one more time. Bieži sākam taupīt naudu, bet bieži to tikpat ātri iztērējām (visticamāk, ka garšīgi paēdot). Mēs saucam sevi par Mis un Misters Pēdējais brīdis, jo vienmēr visu plānojam pēdējā brīdi, un tad kopā stresojam, kliedzam un pēcāk gardi pasmejamies paši par sevi. Kopā esam noskatījušies n-tos situāciju komēdiju seriālus. Es bieži raudu pie filmām, seriāliem, dažādiem notikumiem, bet Artjoms par mani smejas un es tam it nemaz neiebilstu. Mēs zinām, ka ne esam perfekti, bet jokojam, ka tuvu tam jau ir, tāpēc mīlam viens otru kādi esam
Jau no paša sākuma, abi jutāmies kā cimds ar rociņu! Atklāti, viegli bez aizspriedumiem. Es strādāju kā tirdzniecības pārstāve, bet Valdis strādā par policistu centra nodaļā, kā arī otrs darbs ir apsardze, kā viņš pats smej audzina "’žuļikus’’ un ievieš kārtību valstī. Kā jau strādājot tādos darbos, esam ļoti komunikabli, atsaucīgi un jautri, katra diena mums abiem darbos ir savādāka un tas ir tas labākais , jo nav vienmuļš darbs! Pati esmu no Rīgas, bet Valdis no Bebrenes! Brīvdienas paiet aktīvi -izbraucieni, ciemošanās, ballītes. Runājot par kopēju mūsu visu trīs mīļāko nodarbošanos, tad tā ir peldēšana. Aukstā laikā braucam uz Stopiņu peldbaseinu, bet cik laikapstākļi atļauj, tad tagad iecienītas ir netālā karjera.
Dzīvojam kopā sešus gadus no 17 gadu vecuma. No pirmās dienās dzīvojam kopā un neesam bijuši šķirti gandrīz nevienu nakti. Esam aktīvi, atraktīvi, cilvēki bez kompleksiem. Mēs braucam ar močiem(čoperiem),esam Cēsu klubā Wendi, kur ir 30cilvēki, ieskaitot otras pusītes,līdz ar to viņi noteikti ieradīsies mūs atbalstīt, un tas būtu kas savādāks nekā citiem pāriem. Mums šovasar jāaprecas, jo to plānojam sen, tikai nespējam sakrāt vajadzīgo summu, jo esam daudz cilvēku. Tā kā precas tikai vienreiz, vēlamies skaistas kāzas baznīcā, nevis sarkastīties zaksā un tas arī viss. Vēlamies ar Jūsu palīdzību iet tālāk dzīvē, veidot ģimenes pieaugumu. Esam jauni, bet vēlamies no sākuma apprecēties un tikai tad – ģimenes pieaugums. Mēs gribētu tā, lai būtu skaisti un to neaizmirstu ne mēs paši, nedz mūsu radi. To jūs mums varat dod – lai būtu jautri, atraktīvi, skaisti,interesanti un tas noteiktu būtu pilnīgi savādākas kāzās, nekā redzam ikdienā.
Scenārijs kāzām. Līgavas un līgavaiņa tērpos medņa un fazāna spalvas, kažokādas arī viesiem. Līgavas pušķī arī putnu spalvas. Svētku galdā medījumu gaļa( pārsvarā).Mičošanas laikā līgavainim dod cepuri un bisi, nevis cigāru vai ko citu.Mielastā varētu būt uz ugunskura cepta mežacūka.Kāzu ielūgumi ar ragu siluetu, kas nosvītrots un uzrakstiem" Beidzot varēsim uzlikt ragus!" Vakaru varētu vadīt Jānis Skutelis un atklātu to ar sporta pistoles šāvienu. Protams, var arī kāds cits, galvenais, lai būtu ar humoru. Svinību vieta- lauku mājas pagalms vai medību pils. Pie vīra ved tēvs un mūsu suns Anufrijs. Bez kamuflāžas tērpiem gan šoreiz varētu iztikt.
FOTO: FOTO: Flickr.com
Kāzas jūras krastā Liepājā, kas sekmētu pāra atgriešanos Latvijā. Kāzas uz motocikliem un kāzas medību stilā. Ne tikai šova pretendentu mīlestības stāstus var lasīt kā romānu. Arī viņu kāzu scenāriji ir izdomas bagāti un ievērības vērti.
