Jārīkojas tagad vai jāmet miers. Kijiva izceļ starptautisko organizāciju nespēju kara laikā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ANO Drošības padomē rosināja saukt Krieviju pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Zelenskis aicināja ANO rīkoties nekavējoties vai arī organizācijai esot jāpārstāj darboties.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ANO ir tikai divas iespējas. Viena no tām ir notobežot Krieviju "kā agresoru un kara avotu, lai tā nevarētu bloķēt lēmumus par savu agresiju, savas pašas karu".

"Ja nav alternatīvas un nav variantu, tad nākamā iespēja ir atlaist pašiem sevi," sacīja Zelenskis. "Ir skaidrs, ka galvenā pasaules institūcija, kas paredzēta agresijas apkarošanai un miera nodrošināšanai, nedarbojas efektīvi."

Ziņo par šausminošiem noziegumiem

Cilvēki "tika nogalināti savos dzīvokļos, mājās (..), civiliedzīvotāji tika saspiesti ar tankiem savās automašīnās ceļa vidū (..). Viņi nogrieza locekļus (..), pārgrieza viņiem rīkli," norādīja Zelenskis ANO drošības padomē, raksturojot Krievijas pastrādātos kara noziegumus Bučā. Viņš arī demonstrēja video ar mirušiem cilvēkiem, arī bērniem, norādot, ka viņus nogalinājuši Krievijas karavīri.

"Sievietes tika izvarotas un nogalinātas savu bērnu priekšā, viņām tika izrautas mēles tikai tāpēc, ka agresors nedzirdēja to, ko gribēja no viņām dzirdēt," sacīja Zelenskis.

Krievijas rīcību Ukrainā Zelenskis salīdzināja ar vardarbību, ko pastrādājuši teroristi, piemēram, grupējums "Islāma valsts", bet uzsvēra, ka tagad šādas zvērības dara ANO Drošības padomes locekle. Zelenskis arī piebilda, ka simtiem tūkstošiem ukraiņu arī tikuši deportēti uz Krieviju.

Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova trešdien informēja, ka Krievijas karavīri spīdzinājuši gūstā saņemtās sievietes, kas dien Ukrainas bruņotajos spēkos. Starp 86 no Krievijas gūsta atbrīvotajiem karavīriem bija sievietes, kuras gūstā tika spīdzinātas un pakļautas cietsirdīgai attieksmei.

Pēc Denisovas sacītā, šāda Krievijas rīcība ir Ženēvas konvencijas 13. panta pārkāpums. Šajā pantā uzsvērta humāna attieksme pret karagūstekņiem, tos prasīts aizsargāt, jo īpaši pret vardarbību vai iebiedēšanu, kā arī pret apvainojumiem un sabiedrības interesēm.

Tiek ziņots arī par Krievijas spēku okupētajās teritorijās pazudušiem cilvēkiem. Piemēram, Kijivas apgabala Hostomeļas ciematā 35 okupācijas dienu laikā bez vēsts pazuduši vismaz 400 cilvēku, intervijā radiostacijā "Hromadske radio" paziņoja Hostomeļas ciemata militārās administrācijas vadītājs Tarass Dumenko.

"Mēs zinām par cilvēkiem, ka viņi ir nogalināti, ir apstiprinājums, foto un videofiksācija, bet mēs vēl nespējam viņus atrast. Kad vēl bija sakari, aculiecinieki mums varēja nodot šo informāciju, bet tagad mēs vēl nespējam viņus atrast. Informācijas avotam izdevās izglābties," sacīja Dumenko.

Kas ANO sasien rokas

Krievija ir viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un tā regulāri izmanto veto tiesības, lai bloķētu tai netīkamas rezolūcijas un sarunas.

Kā uzsakata Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena, Krievija, kas ANO Drošības padomē izmanto veto tiesības svarīgu lēmumu bloķēšanai, pielīdzināma ļaundabīgajam audzējam un būtu jāizslēdz no Apvienoto Nāciju  Organizācijas. Viņa uzsvērusi, ka jautājumā par Krievijas dalību ANO nepieciešama ļoti nopietna lielvalstu griba.

Saskaņā ar ANO statūtiem dalībvalsti no organizācijas var izslēgt tikai pēc Drošības padomes ierosinājuma, taču Krievija kā Drošības padomes pastāvīgā locekle jebkādu lēmumu var bloķēt ar veto tiesībām.

ASV un Lielbritānija paziņojušas, ka saistībā ar aizdomām par sistemātisku civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā centīsies panākt, lai tiek apturēta Krievijas dalība ANO Cilvēktiesību padomē.

Kritika nav tikai par ANO

Kritika nekādā ziņā neattiecas tikai uz ANO mazspēju, norādīts izdevuma "Atlantic Council" publikācijā. Piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kuras uzdevums ir veicināt mieru un stabilitāti, kara pirmajā dienā evakuēja savu īpašo novērošanas misiju no Austrumukrainas, laižot garām iespēju uzraudzīt iebrukumu.

Savukārt NATO ir skaidri norādījusi, ka tā nenoteiks lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas vai citādi neiejauksies konfliktā.

"Kamēr atsevišķas NATO dalībvalstis ir nodrošinājušas Ukrainai ieročus, alianse vairākkārt ir noraidījusi jebkādu iesaistīšanos. Nesenajā NATO ārkārtas samitā Briselē alianses dalībvalstis izvēlējās koncentrēt uzmanību uz NATO austrumu flanga aizsardzību, nevis uz Ukrainas aizsardzības spēju uzlabošanu," norādīts publikācijā.

Karš Ukrainā atklājis arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ierobežotās spējas. Kā norāda izdevums, minētās aģentūras amatpersonas nespēja ietekmēt notikumus Ukrainā, neskatoties uz bīstamu elektroenerģijas zudumu Čornobiļas objektā un Krievijas iebrukuma rezultātā radītajiem postījumiem Ukrainas lielākajā atomelektrostacijā Zaporižjē.

Ukraiņus īpaši sarūgtinājusi Sarkanā Krusta loma, kas kritizēta par nespēju organizēt humānās palīdzības koridorus un aizliedz izmantot tās emblēmas uz transportlīdzekļiem Ukrainas civiliedzīvotāju evakuācijas laikā.

Kijivā satraukumu izraisījis Sarkanā Krusta vadības lēmums apmeklēt Maskavu un tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Šī brauciena rezultātā panākta vienošanās par jauna biroja atvēršanu Rostovā pie Donas, un daudzi Ukrainā baidās, ka tas tiks izmantots, lai palīdzētu leģitimizēt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju no konflikta zonas uz Krieviju.