Grieķija pirms termiņa atmaksājusi savus parādus SVF

Grieķija vakar atmaksāja ārkārtas aizdevumus, ko tā bija saņēmusi no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), gandrīz divus gadus pirms termiņa. Neatmaksāto 1,85 miljardu eiro atmaksa "noslēdz 2010.gada valsts parāda krīzes nodaļu", skaidroja finanšu ministrs Kristoss Staikourass. Tādējādi iestādes atteicās no prasības, ka pirmstermiņa maksājumus SVF drīkst veikt tikai paralēli maksājumiem Eiropas aizdevējiem.

Staikouras skaidroja, ka pirmstermiņa atmaksa viņa valstij ietaupa 230 miljonus eiro procentos. Piemēram, Grieķijai līdz šim nebūs jāmaksā nekādi procenti par EFSF aizdevumiem. Taču 2010.gada valsts parāda krīzei sekoja vēl divas lielas finansēšanas kārtas, kurās SVF un Eiropas partneri pārskaitīja miljardus Atēnām.

Kopumā ārkārtas aizdevumi un palīdzība no trim palīdzības programmām laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam kopā veido aptuveni 278 miljardus eiro.

Valsts gan vēl nav atbrīvojusies no visiem finanšu krīzes radītajiem parādiem – ārkārtas aizdevumu ESM un EFSF atmaksa prasīs gadu desmitus. Apmaiņā pret palīdzību Grieķijai bija jāīsteno stingri taupības pasākumi, kas vismaz uz laiku ir saasinājuši bezdarbu un nabadzību valstī. Grieķijas izdevumi tiks īpaši pārbaudīti līdz gada beigām.

Pozitīvos jaunumus gan kliedē bažas par ilgtspēju, augot procentu likmēm – Grieķijas budžeta situācija joprojām ir saspringta, virs vidējā līmeņa. No vienas puses, izdevumi pēc Covid-19 krīzes vien ir ievērojami palielinājuši parāda līmeni Eiropā. Gada sākumā finanšu tirgos pieauga bažas, ka procentu likmju pavērsiens Eiropā īpaši skars Dienvideiropas valstis.

Neskatoties uz iepriekš minēto, Grieķijai joprojām ir lielākais valsts parāds eiro zonā. 2021. gada beigās SVF lēsa tās parādu 366 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar valdības prognozēm paredzams, ka parāds līdz šā gada beigām būs 189,6 procenti no iekšzemes kopprodukta – salīdzinājumā ar 197,1 procentiem pērn un 206,3 procentiem 2020.gadā.