"Mēs, bērni, rādījām viņiem vidējo pirkstu": Čečenijas kara nospiedumi Ukrainā
Liecības par Krievijas karaspēka nežēlību Ukrainā atsauc atmiņā kara ainas no Čečenijas, kura pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi pat divas Krievijas militārās agresijas. Tas, ka tagad čečeni karo Ukrainā, un karo abās frontes pusēs, ir arī Čečenijas karu sekas.
"Kad redzu šos krievu karavīrus, tostarp no Čečenijas, sēžam uz bruņumašīnām [Ukrainas ielās], es atceros krievu tankus un mašīnas Groznijā, ko redzējām bērnībā, kad pilsēta bija okupēta," intervijā raidsabiedrībai "Al Jazeera" stāsta čečenu disidents Tumso Abdurahmanovs.
"Mēs, bērni, skrējām pie viņiem un rādījām vidējo pirkstu, tas bija protesta veids, mūsu veids, kā paust savu naidu pret viņiem."
Abdurahmanovs atzīst, ka viņam šķiet absurdi atkal redzēt Krievijas karavīrus Ukrainā, starp tiem arī čečenus, kuri paši vai viņu vecāki ir redzējuši līdzīgas ainas Čečenijā. "Tagad viņi ir Ukrainā, kur piedalās ukraiņu slepkavībās. Tas ir pretīgi," viņš piebilst.
Ukrainā čečeni abās frontes pusēs
Agresoru Ukrainā atbalsta Putinam īpaši uzticīgā Čečenijas līdera Ramzana Kadirova spēki jeb kadirovieši. Bet Ukrainas aizstāvju rindās cīnās čečenu brīvprātīgie.
Izpostītā Kijivas piepilsētā sastaptais brīvprātīgo Čečenijas bataljona komandieris TV3 Ziņu filmēšanas grupai uzsvēra, ka viņa brigāde šeit karo pret Krievijas okupantiem, pret kadiroviešiem.
"Mūsu karš ar Krieviju nav beidzies kopš 1990. gadu sākuma. Tas turpinās arī šodien. Čečenija ir okupēta par 90%, bet mēs, čečeni, turpinām cīņu, un šodien jautājums ir ne tikai par Kijivas vai visas Ukrainas atbrīvošanu, bet no tā ir atkarīga daudzu tautu nākotne, tostarp Kaukāzu, Krimu. Visu to valstu nākotni, kurām savulaik izdevās izrauties no Padomju Savienības. Tāpēc mums ir svarīga šī cīņa," uzsvēra komandieris.
TV3 Ziņas izpostītajās Kijivas piepilsētās sastop čečenu brīvprātīgo armijas komandieri. Viņa brigāde šeit karo Ukrainas pusē pret Krievijas okupantiem, pret kadiroviešiem.
Uzzini vairāk: https://t.co/lQeX0hYE4B pic.twitter.com/NqOvdVQMor
— tv3.lv (@tv3lv) April 6, 2022
Turpretī Krievijas pusē karojošo kadiroviešu vienību loma kaujas laukā Ukrainā vairāk tiek pielīdzināta "PR iniciatīvai" jeb sabiedrisko attiecību gājienam, kas kalpo gan paša Kadirova politiskās pozas, gan Kremļa propagandas vajadzībām.
Lai gan Kadirovs ir paziņojis, ka čečenu spēki piedalās kaujās, šo apgalvojumu apstrīdējuši gan novērotāji, gan Krievijas atbalstītie separātisti.
Projekta "Conflict Intelligence Team" dibinātājs Ruslans Levjevs, balstoties pētnieku iegūtajos Krievijas militārās aktivitātes datos, raidsabiedrībai "Al Jazeera" sacīja, ka nav nekādu pierādījumu par čečenu spēku piedalīšanos kaujās Ukrainā. Viņi stāv aiz frontes līnijas un filmē "jaukus video", izkliedzot skaļus saukļus, – viņš teica.
Kā vērtē Ziemeļkaukāza reģiona analītiķis Harolds Čemberss, ar Kadirovu saistītie čečenu spēki bija daļa no kolonnas, kas devās uz Kijivu, un atrodas arī aplenktajā Mariupoles pilsētā.
"Kadirovieši Ukrainā ir saņēmuši konvencionālus uzdevumus (tas ir, neitralizēt Ukrainas vadību, pretnemiernieku darbība, dezertēšanas apturēšana), vienlaikus spēlējot izšķirošu lomu Putina sākotnējā psiholoģiskā kara kampaņā," skaidro eksperts.
TV3 Ziņu filmēšanas grupai Krievijas okupāciju pārdzīvojušo Borodjankas iedzīvotāju stāstītais liecina, ka kadirovieši piedalījušies okupācijas "uzturēšanā". "Viss ir izpostīts. Iebrucēji izvandījuši visus dzīvokļus. Kamēr vietējie slēpās pagrabos, krievu un čečenu armijnieki dzēra un demolēja cilvēku dzīvokļus," stāsta Olga.
TV3 Ziņas Ukrainā: Borodjankā okupanti ņirgājušies par cilvēkiem, likuši ieģērbties krievu armijas tērpos un "stāties viņu pusē". Tos, kas nepakļāvās – nošāva.
Plašāk: https://t.co/7VIG5MJRur pic.twitter.com/oJcjBfeEtt
— tv3.lv (@tv3lv) April 5, 2022
Ukrainas armijas speciālās vienības pārstāvis Bordjankā TV3 Ziņām stāstīja, piepilsētā bijuši dažādi Krievijas okupantu grupējumi ar visu iespējamo bruņutehniku.
"Sākumā krievi apšaudīja mājas, mierīgos iedzīvotājus, pēc tam 2. vai 3. martā ieveda čečenu spēkus, kadiroviešus. Cik viņu šeit bija, cik tehnikas vienības, mums ir grūti pateikt, bet bija daudz. Dažādi grupējumi, visa veida militārā tehnika. Pēc nobombardētajām mājām redzam, ka bija tanki, gan bruņutransportieri, mīnmetēji," sacīja Ukrainas armijas pārstāvis.
Čečenijas kari: izdedzināšana, iznīcināšana, masu slaktiņi
"Mariupole un Harkiva noteikti izskatās pēc [Čečenijas galvaspilsētas] Groznijas kara laikā. Tas ir neizbēgami, jo Putins ir pieņēmis plānu B pēc tam, kad Ukrainas pārņemšanas zibenskarš nav izdevies," salīdzina Abdurahmanovs, kurš piedzīvojis abus Čečenijas karus.
"Tāpēc tagad viņš metodiski dedzina ukraiņu zemi, iznīcina pilsētas un nogalina mierīgos civiliedzīvotājus, lai nogurdinātu ukraiņus un liktu viņiem padoties."
Pirmais Čečenijas karš, ko Maskava sāka 1994. gadā un bija iecerējusi kā "zibenskaru", kļuva par "Krievijas Vjetnamu", bet uzvaru 1999. gadā uzsāktajā otrajā Čečenijas karā Kremlis pasludināja vien 2009. gadā.
Postošos karus Krievija uzsāka, lai nepieļautu ar naftu bagātās Čečenijas neatkarību, uz kuru tā tiecās kopš PSRS sabrukuma.
"Ja pirmajā karā es nesapratu, kas notiek, tad otrajā es sapratu un baidījos. Es atceros, kad viņi bombardēja Groznijas centrāltirgu [kurā gāja bojā 150 cilvēki], es devos uz turieni nākamajā dienā, un tā bija šokējoša aina. Līdz tam laikam cilvēki bija aizveduši līķus, taču bija asinis, tukšas ielas, izsisti logi un nāvējošs klusums."
1994. gada Krievijas iebrukums republikā ilga vairāk nekā divus gadus. Kaujas apklusa pēc 1996. gada augustā noslēgtā miera līguma. Desmitiem tūkstošu cilvēku karā gāja bojā, bet daudzi citi piespiedu kārtā tika pārvietoti pirms 1996. gada, kad Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties.
Tomēr jau 1999. gadā Krievija Čečenijā izvērsa jaunu agresiju. Pirms tam Krievijā bija notikuši vairāki asiņaini terorakti, kuru organizēšanā Kremlis vainoja čečenu kaujiniekus. Tas kalpoja kā pamats atkārtotam iebrukumam, ko Maskava nosauca par "pretterorisma operāciju", bet kas izvērtās par otro Čečenijas karu.
Šis karš ilga desmit gadus. Tā noslēgumā Krievijas karspēks ielenca Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, radot pilsētā milzīgus postījumus un desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju upuru.
Kas neaizbēga no kara, bēga no Kadirova
Otrā Čečenijas kara pirmie divi gadi sakrita ar Putina nākšanu pie varas. Kara aktīvā fāze beidzās 2000. gada aprīlī. Pēc diviem mēnešiem Putins par Čečenijas Republikas vadītāju iecēla Ahmadu Kadirovu, kurš tika nogalināts 2004. gadā. Kopš 2007. gada Čečeniju vada viņa dēls Ramzans Kadirovs.
Kadirova valdīšanas laiku Čečenijā raksturo brutāli cilvēktiesību pārkāpumi. Režīma kritiķi, aktīvisti un neatkarīgie žurnālisti saskaras ar represijām. Kadirovs tiek turēts aizdomās par līdzdalību vairāku savu oponentu nogalināšanā arī ārpus Čečenijas.
"Var droši teikt, ka lielākā daļa čečenu diasporas pameta savu dzimteni pēc Kadirova nākšanas pie varas, nevis kara laikā," vācu sabiedriskajam medijam "Deutsche Welle" sacīja Lietuvas Vītauta Dižā universitātes pētnieks Marats Ilijasovs.
"Gadiem ilgi Vladimirs Putins Čečenijas nomierināšanu uzskatīja par savu galveno sasniegumu," vērtē Krievijas politologs Staņislavs Belkovskis. "Šajā ziņā Putinam ir milzīga psiholoģiska atkarība no Čečenijas un Ramzana Kadirova, kurš nodrošināja mieru."
Krievijas sabiedrība slavēja Putinu par stabilitātes nodrošināšanu un Čečenijas nomierināšanu. Uzvara atdzīvināja Maskavas impēriskās ambīcijas – vismaz bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Atbalsojas čečenu sirdīs un prātos
Daudzi trimdā esošie čečeni Putina izturēšanos pret ukraiņiem salīdzina ar to, kā viņš savulaik izturējās pret čečeniem.
"Maskavas mēģinājumi šodien uzspiest savu kontroli pār neatkarīgo Ukrainu atbalsojas daudzu čečenu sirdīs un prātos, kuri atceras savu cīņu par neatkarību pret Krievijas kolonizācijas mašīnu," raidsabiedrībai "Deutsche Welle" norāda Boloņas universitātes politikas zinātnes profesors Alberts Bininačvili.
Savukārt čečenu disidents T. Abdurahmanovs rezumē, ka Krievijas un Čečenijas konflikts nav beidzies: "Tas nebeigsies, kamēr mēs vai nu atbrīvosimies, vai uzturēsim [sapni] par brīvību un neatkarību. Bet nedomāju, ka mēs padosimies."
"Lai cilvēki pievienotos citai valstij, tas ir jādara brīvprātīgi, izmantojot referendumu. Bet jūs nevarat rīkot referendumu, kad atrodaties okupācijā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
