Uz saturu

Izrāde "Lai dzīvo Karaliene, vivat!" kā šā brīža notikumu spogulis

2022. gada 12. aprīlī 20:05

Krievu kultūra nav Krievijas politika. Tā komentējot gadījumus, kad no repertuāriem citviet izņemti Krievijas dižgaru darbi, TV3 Ziņām stāsta Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktore Dana Bjorka. Latvijā līdz šim līdzīgas tendences vai spiediens nav novērots.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iepriekš dažādu Covid-19 ierobežojumu pakļauts, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris aprīlī un maijā dziļi ievelk elpu. Pēc pusotras nedēļas pirmizrādi piedzīvos izrāde "Lai dzīvo Karaliene, vivat!".

Tas ir britu dramaturga Roberta Bolta darbs par Mariju Stjuarti – Skotijas karalieni, kura tika apsūdzēta nodevībā un kuras dēļ izcēlās Angļu-spāņu karš.

Izrādes režisors Sergejs Golomazovs stāsta, ka gluži nejauši izrāde trāpījusi mērķī aktuālo notikumu kontekstā: "Tas ir stāsts, kā politika izposta cilvēku dzīves, liedz būt laimīgam un vispār būt par cilvēku."

Lai arī režisors runā "starp rindām", skaidri nojaušams, ka viņam nav pieņemams, kurp šobrīd dodas Krievija, un tās pēdējo nedēļu karadarbība Ukrainā.

Daudzviet pasaulē vērojama distancēšanās no krievu māksliniekiem un kultūras kā tādas. Ukrainā  Kijevas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs nesen paziņojis, ka sabiedrība kategoriski nepieņem neko krievisku. No repertuāra izņemti krievu autoru darbi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Teātra direktore Dana Bjorka, kas jaunajā izrādē ir viena no galveno lomu atveidotajām noraida, ka šāds noskaņojums valdītu arī Latvijā: "Ja mēs runājam par krievu teātri un krievu teātri Latvijā, tad mūsu uzdevums ir skaļi runāt par to, ko mēs domājam, un aktīvi atgādināt, ka nekļūstam par nelabvēlīgo piemēru citiem cilvēkiem un nenosodām tos, kas ne pie kā nav vainīgi. Krievvalodīgie Latvijā nav ne pie kā vainīgi."

Tāpat kā neesot vainīgs Aleksandrs Puškins. Krievu dzejniekam savulaik uzstādītais piemineklis nesen demontēts Ukrainas pilsētās Užgorodā un Ternopiļā.

Žurnālists Andrejs Šavrejs, kurš atspoguļo krievu kultūras dzīvi Latvijā, netic, ka tas varētu notikt šeit: "Mums, man liekas, ir inteliģenta valsts, bet kāds procents ar stulbeņiem arī ir. Bet viņi nekad pie varas nebūs."

Vai notiekošais aiz teātra sienām var ietekmēt notiekošo uz skatuves? Teātra direktore uzskata, ka var. Režisori domājot, ko būtu nepieciešams uzvest, aktieri – kā nospēlēt.

"Mēs esam tie, kas translē šodienu no skatuves. Ja pat izvēlēsimies kādu komēdiju – ticiet man, skatītājs un katrs aktieris aktualizēt sāpi, ar kuru saukt pie saprāta vai līdzjūtības savu skatītāju," pauž Bjorka.

Atgriežoties pie gaidāmās pirmizrādes, režisors cer, ka tā liks skatītājiem aizdomāties. Piemēram, kāpēc valdnieki rīkojas, kā rīkojas: "Kā panākt, lai politika ar augstu morāli, es nezinu. Taču redzu, ka tas ne īpaši padodas. Spriežot, kas notiek tur."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Lai dzīvo Karaliene, vivat!" ir pēdējā no divām šīs sezonas pirmizrādēm teātrī. Otra – "Cilvēks no restorāna" būs mazajā zālē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm