"Bez Tabu" skaidro, vai diagnoze "afāzija" ir ārstējama
Arī Latvijā "Cietā rieksta" un citu Holivudas grāvēju fani sarūgtināti par Brūsa Vilisa pēkšņajām karjeras beigām! Ņemot vērā, ka aktiera ģimene nav plašāk komentējusi diagnozes cēloņus, ārste skaidro, ka visbiežāk pie vainas ir insults vai neirodeģeneratīvas slimības. Arī Latvijas iedzīvotājus skar klīniskā afāzija, ko izārstēt ir būtībā neiespējami!
Afāzija pati par sevi nav slimība, tā ir klīniskā izpausme, kas norāda uz konkrētu galvas smadzeņu bojājumu. Ar laiku sāk izmainīties galvas smadzeņu rajoni, sāk parādīties simptomi. Tie ir runas, uztveres, uzvedības, domāšanas traucējumi. Afāzija būtiski var pasliktināt dzīves kvalitāti, īpaši cilvēkiem, kam darbs saistīts ar komunikāciju.
Dailes teātra aktierim Kasparam Dumburam liels psiholoģiskais trieciens būtu dzīve ar runas traucējumiem, īpaši profesijā, kur bez komunikācijas neiztikt!
Ja teātri vairs nevar spēlēt, tad skatītājs vairs nemaz nesatiek to aktieri, bet, ja aktieris ir safilmējies kino, faniem iespējams veldzēties aktiera talantā.
Grūtākais tieši teātra aktierim ir tekstu atcerēšanās no galvas. Kaspars labprāt savus tekstus apgūst kustībā, nevis sēžot pie galda.
Uz seriāliem ir tā, ka tekstu iemācos, un smadzenes tad zina, ka uz laiku tas ir jāpatur galvā, tomēr, kad gatavojos izrādēm, ir citādāk, jo teksts jāpatur galvā vismaz divi mēneši. Ir bijušas arī reizes, kad pēkšņi aizmirst visu tekstu, bet ātri spēju no tādas situācijas izgrozīties, lai skatītājs nemaz nepamana.
Lai mazinātu iespēju attīstīties šādām slimībām, ārsti profilaktisko pasākumu nolūkos iesaka aktīvi nodarbināt smadzenes ar sevis izglītošanu, kā arī piekopt veselīgu dzīvesveidu!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
