Uz saturu

Pētnieks: Krievijas ballistiskās raķetes izmēģinājums ir vēstījums Rietumiem, nevis Ukrainai

2022. gada 22. aprīlī 9:35

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka Krievijas šonedēļ veiktais starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājums ir vairāk vēstījums Rietumiem nekā Ukrainai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šonedēļ Krievija veikusi jaunākās paaudzes starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" izmēģinājumu, kas Rietumos pazīstama kā "Satan II". Lai gan Kremlis šīs raķetes izmēģinājumu raksturojis kā lielu panākumu iepretim Rietumiem, ASV Aizsardzības departaments norāda – šīs raķetes izmēģinājums nav uzskatāms par draudu.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks uzskata, ka raķetes izmēģinājums ir tiešs vēstījums Rietumiem nevis Ukrainai un norāda, ka šādi izmēģinājumi tikai pieaugs skaita ziņā: "Mēs redzēsim noteikti arī dažāda veida ballistisko, spārnoto un cita veida raķešu izmēģinājumus, it īpaši, ja situācija pasliktināsies. It īpaši, ja būs kārtējais raunds ar Rietumu atbalstu Ukrainai."

Vargulis norāda, ka šāda veida Krievijas darbības ir pretreakcija uz Rietumu sniegto atbalstu un palīdzību Ukrainai. Kremļa saimnieks vēlas likt pasaulei domāt, ka arī viņam ir ieroči, ko likt pretī. Pirmo šādu "vēstījumu" mēs redzējām marta sākumā, kad Krievijas autoritārais vadonis Vladimirs Putins pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām deva rīkojumu savas valsts kodolspēkiem izsludināt paaugstinātu trauksmi.

Šāda veida šantāža tiek pielietota ar mērķi atturēt Rietumus no jebkāda veida iesaistes karā un mēģināju iebiedēt Rietumu sabiedrības, norāda Vargulis. Tā jau ilgstoši ir bijusi politika, kuru piekopj Putins.

Vaicāts par Vācijas mainīgo iesaisti Ukrainas atbalstīšanā, Vargulis norāda, ka kara sākumā Rietumu lielvaras atbalsts bija daudz lielāks un būtiskāks nekā šobrīd: "Sākotnēji bija pozitīvāka situācija un šobrīd mēs redzam ziņas, ka tiek ņemti ārā daži no militārajiem atbalsta līdzekļiem, kas tika plānoti nosūtīt uz Ukrainu. Līdz ar to Vācijas kanclers Šolcs saskaras ar lielu kritiku."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētnieks Vācijas rīcībā šobrīd saskata mīkstināšanās pazīmes: "Vācijai ir vairāk iespēju un kā vienai no Eiropas lielvarām būtu jādara vairāk, it īpaši tajā, kas attiecas uz konvencionālo militāro līdzekļu nodrošināšanu – prettanku ieroči un arī paši tanki."

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir prasījis no Vācijas lielāku atbalstu, jo saskata, ka valstij ir iespējas to sniegt.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm