Viņa atgādināja, ka Saeimas Ārlietu komisija strādā, izskatot un pārskatot visus ar Krieviju noslēgtos starptautiskos līgumus, kas būtu piemērojami pieminekļa kontekstā. Tiek meklēti veidi, vai, piemēram, kāds līgums vai tā pants nebūtu uz laiku apturams. Tas sniegtu iespēju Latvijai rīkoties saistībā ar tā saukto Uzvaras pieminekli tā, kā tā uzskata par vajadzīgu. Saeima šo darbu veic neatkarīgi no Rīgas domes un valdības.
"Man nav nekādu šaubu par to, ka piemineklis Uzvaras parkā tiks nojaukts. Saeima šo procesu virza. Domāju, ka tas notiks ātrāk, nekā kāds to domā," teica Parlamenta spīkere, izsakot cerību, ka tas varētu notikt vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Viņa uzsvēra, ka piemineklis simbolizē Latvijas okupāciju. "Redzam, ko okupācijas spēki mūsu acu priekšā dara Ukrainā. Tieši tāda pati Latvijas "atbrīvošana", kas patiesībā bija okupācija ar visām zvērībām, deportāciju, nogalināšanu, kara noziegumiem notika arī Latvijā," teica Mūrniece.
Viņasprāt, nav nepieciešams referendums pieminekļa likteņa noskaidrošanai, jo "tāpat saprotam, kas ar to jādara", turklāt notikumi Ukrainā ir atkal saasinājuši šo jautājumu un sakoncentrējuši uzmanību. Patlaban arī lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka tā rīkoties būtu pareizi, viņa pauda.
"NA jau sen iestājās par pieminekļa nojaukšanu. Šobrīd ir brīdis, kad lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka tā rīkoties būtu pareizi," viņa sacīja.
Baltijas valstis ir bijušas līderu vidū, dažādā veidā atbalstot Ukrainu. Taujāta, kur un kā Latvijai vajadzētu būt vēl čaklākai vai precīzākai ar palīdzības sniegšanu, viņa atgādināja, ka Baltijas valstis, Čehija un Polija pirmās uzstāja uz palīdzības sniegšanu Ukrainai, kam vēlāk pievienojās citas valstis. Latvijas sniegtā palīdzība ir neizsverama. "Vienmēr ir ļoti būtiski, ko saka šo valstu iedzīvotāji, vēlētāji, jo sabiedrības spiedienu politiķi nevar izlikties nemanām," sacīja Mūrniece.
Komentējot Ungārijas rīcības proputiniskās tendences, Mūrniece teica, ka Latvija nav gatava solidarizēties ar to. "Ungārija ir pateikusi savu pozīciju skaidri, NA tas nav pieņemami, visa sabiedrība Latvijā aizstāv Ukrainu, šī nostāja ir pietiekami skaidra," viņa pauda.
Taujāta, par ko Latvijā visaktīvāk pašiem jāpiedomā, gādājot par valsts informatīvās telpas drošību, viņa izteica viedokli, ka nepatīkams lēmums šajā kontekstā ir tiesas lēmumi attiecībā ar NEPLP lēmumu slēgt atsevišķus Krievijas televīzijas kanālus. "Virzāmies tiesiski uz to, ka informatīvā telpa jānostiprina, jautājumu par to nav, jautājums, kāda informācija iedzīvotājus sasniedz. Ja kādi kanāli darbojas nelegāli, tas jāierobežo," pauda Mūrniece.
Viņa pauda viedokli, ka jādomā, kā stiprināt Latgales medijus, lai informācija austrumu pierobežā būtu patiesa un atbilstu Latvijas kā valsts vērtībām. Tam ir paredzēts finansējums, jāsagaida atbalsts valdībā. Mūrniece uzsvēra, ka Latgalē dzīvo sava novada patrioti, kas mīl Latviju un Latgali, kas gatavi to aizstāvēt.
"Redzam, cik svarīga ir demokrātija, neatkarība, brīva valsts. Neaprakstāmās lietas Ukrainā ir iespējamas tāpēc, ka zaudēta brīvība. Brīvība ir stipra tur, kur ir demokrātija. Demokrātijas zaudējums Krievijā ir padarījis iespējamu to, ko Krievija dara okupētajos Ukrainas reģionos. Krievija ir vāja, armija nav spējīga pati pieņemt lēmumus, karot, pretēji Ukrainai, kas ar daudz mazākiem resursiem gūst virsroku. Tas nozīmē, ka uzvara vienmēr būs demokrātijas pusē," izsakot vēlējumu gaidāmajos valsts svētkos, sacīja Mūrniece, atgādinot, ka Latvija pirms vairāk nekā 30 gadiem atguva neatkarību un demokrātiju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
