"Šis piemineklis vienmēr ir bijusi skabarga latviešu dvēselei, jo ar to tiek slavināts okupantu karaspēks, kurš atnesa latviešiem lielas ciešanas. Tagad tas ir saasinājies, jo šī pati armija, kas 1944., 1945. gadā iekaroja Latviju, tagad karo Ukrainā un izvērš kara noziegumus, kurus mēs visi redzam. Tādēļ es teiktu, ka šī vieta ap skabargu ir sākusi pūžņot. Es neredzu citu iespēju, kā šo pieminekli nojaukt vai kā citādi no tā atbrīvoties. Tās ir lielākā tautas vairākuma domas."
Viņš uzsvēra, ka būtu apsveicami, ja to darītu lielā vienotībā un ka arī krievu izcelsmes Latvijas pilsoņi arī iestātos šī pieminekļa nojaukšanai. "Lēmumi ir jāpieņem attiecīgajām iestādēm, bet ilgstošāk tas tā palikt kā līdz šim vairs nevar," secināja Levits.
Vaicāts par to, kā rīkoties un nodot ziņu, lai šāds lēmums – demontēt vai pārvietot pieminekli, vairāk vienotu tautu, nekā šķeltu, Levits sacīja, ka valsts iedzīvotāji ir vienoti Satversmē: "Okupantu pieminekļa pārvietošana, vai, vislabāk, nojaukšana būtu vienotības elements. Šis piemineklis, kā jau teicu, simbolizē Krievijas, vai toreiz Padomju Savienības armiju. Tā mums, latviešiem, atnesa lielas ciešanas."
Komentējot Latvijas līdz šim sniegto palīdzību Ukrainai, viņš teica, ka pēc absolūtās palīdzības lieluma, ja to pārvērš naudas izteiksmē, Latvija palīdzības sniegšanā ierindojas piektajā vietā aiz ASV, Polijas, Kanādas un Lielbritānijas. Tādējādi Latvija, ņemot vērā tās lielumu, sniedz ārkārtīgi lielu palīdzību Ukrainai.
Viņš arī teica, ka Latvijas sniegtās palīdzības kontekstā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot paudis: "esam īstie draugi, kas dod no sevis patiešām". Levits atgādināja, ka pēc īpatsvara no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvija sniegtās palīdzības apmērā ierindojas pirmajās vietās ar Igauniju. Ukraiņiem palīdz gan Latvijas valsts, gan arī tiek sniegta liela iedzīvotāju palīdzība, ziedojot mantas, naudu un uzņemot bēgļus. "Esam nobriedusi, demokrātiska sabiedrība, kas saprot, kas stāv aiz kara pret Ukrainu un kur stāvam mēs," viņš apliecināja.
Levits arī atzina, ka Latvija sniedz lielāku militārā atbalsta apmēru nekā Francija un Vācija, kurām, tāpat kā pārējām demokrātiskām valstīm, šī palīdzība ir jāpalielina. Vācijā jau nolemts sniegt Ukrainai nepieciešamo palīdzību, kas lēnām sāk pienākt. Pēc Levita sacītā, ukraiņu panākumi aizstāvēties karā ir bijuši iespējami, lielā mērā pateicoties bruņojumam, kas pienāk no tai draudzīgajām valstīm.
Vienlaikus Levits akcentēja, ka pārējām valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes imports no Krievijas, jo ar to šī valsts finansē karu. "Nav vienkārši pārtraukt atkarību. Latvija vienmēr ir brīdinājusi citas valstis, ka šāda veida politika ved strupceļā. Tagad arī pārējās valstis to saprot," viņš noteica, piebilstot, ka notiek pārorientēšanās. Viņš atgādināja, ka Latvijā gāzes krājumi patlaban pietiek līdz rudenim, un līdz tam atradīs citus avotus, kā aizstāt Krievijas gāzi. Līdz ar gaidāmo Lietuvas un Polijas gāzes termināļa atklāšanu Lietuvā Baltijas telpa varēs savienoties ar Eiropas gāzes tīklu, uzsvēra Levits.
Taujāts, kā komentē Trešā pasaules kara draudus, Levits pauda – patlaban karš notiek Ukrainā, kurai uzbrukusi Krievija. Tas nozīmē, ka līdzšinējā politika, kas bija vērsta uz Krievijas iesaisti starptautiskajā politikā, ir cietusi neveiksmi, tādēļ citas valstis izolē Krieviju. Tas atgādina Auksto karu, kas, šķiet, atkārtojas citādākā veidā. Kamēr Krievija īstenos agresīvas un imperiālistiskas darbības, tā nevar būt normāla mūsdienu sabiedrības daļa, uzsvēra Levits.
Izsakot novēlējumu Latvijas valsts iedzīvotājiem Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, viņš vēlēja visiem apzināties neatkarīgas demokrātiskas valsts vērtību. "Redzot Eiropā un pasaulē notiekošo, varam būt lepni, ka mums ir sava Latvijas valsts, ka esam Eiropas Savienībā, NATO un varam veidot savu politiku, kādu vēlamies. Vēlētu visiem 4. maijā šo apziņu padarīt aktuālāku," aicināja Levits.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
