Uz saturu

Joprojām Latvijā problēmas atklāt un iztiesāt cilvēktirdzniecības noziegumus

Cilvēktirdzniecības novēršanas eksperti šodien Saeimas komisijā kritizēja daļu Latvijas tiesnešu, kuriem nepietiekot izpratnes cilvēktirdzniecības noziegumu īpatnībām. Pretrunīgi vērtējumi ekspertiem arī par policijas spēju identificēt situācijas, kad noziedzīga peļņa tiek gūta no cilvēku ekspluatēšanas, ziņo TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

No cilvēktirdzniecības dažādo formu apkarošanas Latvijā būtisks progress esot panākts spējā atklāt un pierādīt darba ekspluatāciju. Atbildīgās puses intensīvi apmācītas. Taču problēma, kā šodien izskanēja Saeimas komisijā, vainīgo saukšana pie atbildības par seksuālo paverdzināšanu. Bieži vien jau pašā saknē, kriminālprocesos, netiekot piemēroti cilvēktirdzniecībai atbilstošie panti.

Lelde Švarca
biedrības "Centrs Marta" sociālā darbiniece

"Mūsuprāt, nepietiekoši tiek vērsta uzmanība bērnu un sieviešu seksuālās ekspluatācijas gadījumiem. Tas nozīmē, ka cietušie netiek atpazīti un novirzīti pēc palīdzības. Uzskatām, ka šo varētu risināt ar sociālās sfēras un policijas darbinieku apmācībām. Pieprasījuma mazināšanai ir jāpieņem tiesiskais regulējums, lai sodītu seksa pircējus."

Drīzumā gaidāms ASV gadskārtējais ziņojums par cilvēktirdzniecības problemātiku dažādās valstīs, un sagaidāms, ka Latvijas tiesas jau atkal tiks kritizētas par pārāk maigiem sodiem. Lai arī tiesu vara ir neatkarīga, arī iekšlietu ministrija neslēpj, ka vēlētos paraugprāvas.

Agnese Zīle-Veisberga
IeM Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības jautājumos

"Esam saņēmuši starptautiski kritiku, ka mums trūkst notiesājošu spriedumu. Un arī, ja mēs kā eksperti redzam, ka ir bijusi cilvēktirdzniecība, redzam pazīmes, bet tiesa lēmusi citādāk."

Cilvēktirdzniecības kā nozieguma būtiska daļa ir sociālpsiholoģiskie aspekti – manipulēšana, iebiedēšana, pakļaušana, un savukārt to daļa tiesnešu spriedumos neņemot vērā, uzskata biedrībā, kas upuriem sniedz rehabilitāciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gunta Vīksne
biedrības "Patvērums "Drošā māja" valdes priekšsēdētāja

"Nu kāpēc tā slaucēja nevarēja aiziet prom no fermas, jo durvis jau bija atvērtas? Viņa ir tik tālu pazemota, piespiesta pie zemes, un šo visu psihoemocionālo kompleksu būtu obligāti jāņem vērā iztiesājot šādas lietas."

Agnese Zīle-Veisberga
IeM Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības jautājumos

"Mums ir paredzēts projekts, kurā būs mācības gan izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem. Tur mēs redzam pilnveidošanās iespējas, tieši saistībā ar notiesājošiem spriedumiem."

Tiesu administrācijas dati liecina, ka no Latvijas vairākiem simtiem tiesnešu pēdējās piecās apmācībās par cilvēktirdzniecību un sodu noteikšanas praksēm dalībnieku skaits bija robežās no diviem līdz 60 tiesnešiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm