Golubeva: Nav pamata domāt, ka ir daudz policistu, kas aizmirsuši zvērestu

Vai nekas nav mainījies un pati par demisiju šobrīd nedomājat?

Nē, īpaši ultimātu rezultātā un ultimātu, kas mēģina šūpot valdību, brīdī, kad mums jādomā par valsts stabilitāti un drošību. Es domāju, kas tas nebūtu piemēroti. Iekšlietu ministram jāturpina strādāt, lai kontrolētu situāciju arī šodien. (Red.: saruna notiek pirms plānota mītiņa rātslaukumā.)

Ka zināms, šodien Rīgā pieteiktas vairākas savstarpēji konfrontējošas akcijas. Es pavadīju rītu kopā ar Valsts policiju un Valsts drošības dienestu, plānojot, kā mēs kontrolēsim šo situāciju, lai neatkārtotos nekārtības, kas bija 10. maijā, ne arī izraisītos liela konfrontācija.

Kādu reakciju šobrīd sagaidāt no savas partijas?

Kolēģi atbalsta mani, kā iekšlietu ministri, un noraida domu par manu demisiju. Bet par savu lēmumu mēs komunicēsim pēc sarunas ar premjeru.

Vai uzskatāt, ka ir iespējams pārliecināt savus koalīcijas partnerus (NA), liekot galdā kādus faktus, kas liktu tiem mainīt savas domas?

Es biju maksimāli godīga, tiekoties gan ar Nacionālās apvienības, gan citu frakciju biedriem. Runāju arī ar Jauno Konservatīvo partiju un ZZS. Kā redzat, reakcijas ir dažādas.

Un, kas attiecas uz Nacionālo apvienību, es uzskatu, ka šis ir priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Līdz ar to man ir salīdzinoši skeptisks viedoklis par viņu pārliecināšanu. Bet es noteikti esmu gatava likt tos [argumentus] galdā gan premjeram, gan koalīcijai. Un domāju, ka mana analīze un secinājumi šobrīd jau ir diezgan izvērsti arī attiecībā uz nākotni – kas būtu jādara citādi gan policijai, gan iekšlietām kā tādām.

Cik piekrītat tam, ko atzinis arī Valsts policijas priekšnieks, ka atsevišķi darbinieki bijuši diezgan pielaidīgi pret tiem, kas 10. maijā pulcējās Uzvaras parkā – lojāli pret to, ko redz, nevis rīkojušies, kā policijai bija jārīkojas?

Pilnīgi piekrītu Valsts policijas priekšnieka analīzei. Pati 10. maijā telefoniski biju kontaktā ar policijas vadību. Un zinu, ka, sekojot arī viņa ieteikumiem, un pēc viņa vērtējuma, viņš deva pavēles un sūtīja īpašo uzdevumu bataljonu. Bet ar tiem policistiem, kas bija uz vietas, viss notika lēnāk, nekā vajadzēja notikt.

Par lojalitāti – mums nav pamata domāt, ka mums ir daudz policistu, kas ir devuši zvērestu un kuri par to ir aizmirsuši. Bet jautājums – kā viņi interpretē šo zvērestu, piemēram, attiecībā pret cilvēkiem, kuri dara to, ko paši, iespējams, kādreiz ir darījuši. Teiksim, nesis ziedus pie tā pieminekļa. Tā interpretācija var atšķirties, bet diemžēl tas nostrādāja ne par labu sabiedriskai kārtībai un valsts stabilitātei.