Politologi: Golubeva tika "pamesta zem tanka", viņas vietā var nākt bezpartejisks ministrs

Par to, ka iekšlietu ministres demisijas pieprasījums ir pamatots, vienisprātis ir gan Kreituse, gan Rajevskis, – "tv3.lv" apliecina politologi.

"Prasība par ministra demisiju šādos apstākļos būtu izskanējusi jebkurā demokrātiskā valstī, kur ministri uzņemas atbildību par notikumiem," vērtē Ilga Kreituse.

"Īpaši, ņemot vērā, ka Latvijā ministri ir politiski atbildīgas personas – viņi pieņem politiskos lēmumus, kurus pēc tam praktiski realizē piesaistītie cilvēki. Tāpēc šāda prasība, manuprāt, ir likumsakarīga," teic eksperte.

Vērtējot 9. maija notikumus, Kreituse uzsver, ka problēma bija tā, ka netika konsekventi ievērots tas, par ko bija lēmusi pati valdība. Un tālāk 10. maijs bijis tā rezultāts.

"Runājot par 10. maiju, tur jau ir daudz dziļāks jautājums. Un vienam ir jāuzņemas atbildība par to, ka ir izveidota kaut kāda mistiska komisija, kas pieņem reālajai situācijai neatbilstošus lēmumus," teic Kreituse.

Vienlaikus politoloģe akcentē, ka situācija ir nobriedusi, atgādinot, ka vēl arvien nav atrisināts jautājums arī par Latvijas un Baltkrievijas robežas izbūvi.

Vērtējot 9. maija un šim datumam sekojušās norises, kritisks ir arī Filips Rajevskis. "Neapmierinātība ir liela un tas, kas tur notika, bija pietiekams iemesls, lai prasītu atbildību, šajā gadījumā – atbildību ar amatu."

Rajevskis: "Problēmas bija vairākos posmos, sākot no prognozēšanas un operācijas sagatavošanas posma, kur nebija līdz galam nostrādāts, kā rezultātā, tas izvērtās ļoti riskantā situācijā. Tad vajadzēja jau veikt tādus ugunsdzēsības gājienus, kas padarīja to situāciju vēl nepatīkamāku visām iesaistītājām pusēm. Līdz ar to, es domāju, ka gan sagatavošanās, gan operācijas izpildījums ir bijis zemā līmenī."

Rezervistu soliņš – īss

Komentējot jautājumu par rezervistu soliņu uz iekšlietu ministra posteni AP rindās, Rajevskis norāda, ka tik labi nepārzina kadru rezerves šīs partijas iekšienē.

"Tas, ko varu pateikt, praktiski visām partijām ir problēmas ar kadru rezervēm," vērtē politologs. "Līdz ar to, es domāju, ka tas soliņš viņiem ir īss. To atbildības jomu viņi, visticamāk, gribēs paturēt, līdz ar to sagaidāms, ka viņi veiks visādus manevrus."

Rajevskis nebrīnīšoties, ja AP centīsies "nošaut vairākus zaķus" vienā piegājienā. "Tas ir, lai ieliktu amatā cilvēku, kurš tam der, gan pie viena rekrutēt kādu jaunu redzamu seju. Tas nozīmē, ka var būt bezpartejiskais ministrs – profesionālis ar skatu, ka viņš varētu kandidēt uz Saeimu no viņu saraksta."

Arī Kreituse norāda, ka AP rindās nesaskata piemērotu kandidātu.

Kreituse: "Visu cieņu Golubevas kundzei un visu cieņu viņai kā politologam un kā pētniekam ar ļoti labu izglītību un pētniecisko pieredzi. Bet, manuprāt, viņas piekrišana kļūt par iekšlietu ministri, bija, atvainojiet, sava veida izmisuma gājiens jeb sievietes pamešana zem tanka no viņas partijas puses."

"Lai arī ministra amats nozīmē politisko atbildību, cilvēkam tomēr ir jāorientējas tajā sfērā, problēmās un struktūrā. Nevar vienkārši tā – labi izglītots cilvēks pēkšņi kļūt par speciālistu un vadošo līderi nozarē, kurā viņš nav darbojies," spriež Kreituse.

Viņasprāt, šajā gadījumā nebūtu jāpieturas pie tā, ka ministram jānāk no tās pašas partijas.

"Domāju, ka situācijā, kad šī brīža norises Latvijā ļoti asi vērtē NA, vai nav jāpārskata šis sadalījums un vai iekšlietu ministrija nav jāpiedāvā NA, lai viņi var realizēt tās idejas, ko viņi pašlaik pauž saistībā ar Latvijas iekšpolitiku," spriež politoloģe.

Meklējot nākamo iekšlietu ministru, pēc Kreituses domām, NA, pirmkārt, vajadzētu pašiem paskatīties uz savu deputātu sastāvu: "Jo tur ir Dombravas kungs, piemēram, kas ļoti aktīvi runā un uzstājas. Domāju, ka NA varētu dot iespēju šim cilvēkam arī praktiski izpausties savā darbībā."

Rajevskis savukārt apšauba iespēju, ka AP varētu attiekties no šīs nozares ministra krēsla. "Tas ir Latvijas apstākļiem neloģisks gājiens atteikties no amata," teic politologs, atgādinot, ka tas savulaik izcīnīts smagās cīņās.

"Šādā situācijā pēkšņi atteikties no amata, kurš ir ļoti svarīgs un ietekmīgs, jo tas tomēr ir spēka amats, domāju, ka tas būtu ļoti dīvaini. Es būtu ļoti izbrīnīts, ja viņi tā izdarītu," spriež Rajevskis.

"Kartupelis pelnos", tomēr iekārojams

"Iekšlietu ministra postenis šobrīd atgādina kartupeli, kas cepas ugunskura pelnos, kuru gribās iegūt, bet tajā pašā laikā saprot, ka būs jāapdedzina rokas, un var arī to kartupeli neiegūt," secina Kreituse.

Rajevskis uzsver, ka partijām iekšlietu ministra amats šajā priekšvēlēšanu laikā aizvien ir iekārojams, jo tas ļauj parādīt savas spējas un dod iespēju būt mediju starmešu centrā.

"Kas var būt labāks priekšvēlēšanu laikā – nevajag ieguldīt kampaņā, pietiek ar labi padarītu darbu. Un ja tas tiks padarīts, es domāju, ka šim cilvēkam var būt ļoti laba politiskā perspektīva. Jo parasti uz tādiem grūtiem uzdevumiem cilvēki uzbūvē labas politiskās karjeras," atzīmē eksperts. Kā piemēru, viņš min Valdi Dombrovski, kurš kļuva par premjeru visdziļākās krīzes brīdī.

Rajevskis piekrīt tēzei, ka Golubevas neveiksme vēl nenozīmē neveiksmi partijai, un partija sevi vēl varot parādīt.

Savukārt Kreituses vērtējumā, saistībā ar iekšlietu nozari nevienai partijai šobrīd nav īpašas skaidrības un nav savas programmas, kā risināt šo krīzes situāciju. Pagaidām par šo nozari no politiķiem esot dzirdēti vien skaļi vārdi un vispārpieņemti apgalvojumi, nevis rīcības plāns.

"Līdz ar to neredzu, ka tagad kādam ļoti gribētos nākt un realizēt savu plānu. Domāju, ka šis postenis tagad ir vēl mazāk iekārojams, nekā tas bija ar veselības ministra krēslu pēc Viņķeles kundzes demisijas," rezumē politoloģe.