Pēdējās 72 stundas pirms vēlēšanām – īpaši jāuzmanās no dziļviltojumiem

Guna Puce, Mākslīgā intelekta centra direktore: "Pašlaik es teiktu, ka kopumā situācija ir mierīga. Bet tas, ko liecina arī ārvalstu pieredze, tās kritiskākās ir pēdējās 72 stundas. Ar to tagad ir tas brīdis. Visiem kopā ir jābūt tādiem modriem un acīgiem un neļauties varbūt tām emocijām, ieraugot kaut ko šokējošu."

Dziļviltojums var būt attēls, balss ieraksts vai video, kurā cilvēkam tiek likti mutē vārdi, ko viņš nav teicis, vai arī tiek radīts iespaids par notikumu, kas patiesībā nav noticis.

Šādu paņēmienu izmantošana vēlēšanu laikā jau pieredzēta citviet pasaulē. Guna Puce kā piemēru min gadījumu ASV, kad tika izplatīts viltots telefona zvans prezidenta balsī ar aicinājumu vēlētājiem uz vēlēšanām neiet. Savukārt Slovākijā pirms vēlēšanām izplatītas it kā politiķu telefonsarunas par iespējamiem koruptīviem darījumiem.

Guna Puce, Mākslīgā intelekta centra direktore: "Ja šajās dienās kaut ko tādu dzirdam, būt īpaši piesardzīgiem. Jāsaprot ar mākslīgo intelektu ir tā, ka mēs visi, kas esam pamēģinājuši, redzam to jaudu un tās iespējas, ko mēs varam izdarīt. Ar mākslīgo intelektu varam izdarīt daudz pozitīvas lietas, bet, protams, arī tiem, kuriem ir nelāgi nodomi, tas palīdz."

Tāpēc viens no svarīgākajiem signāliem ir paša cilvēka reakcija. Ja saturs izraisa šoku, dusmas vai vēlmi nekavējoties ar to dalīties, eksperte aicina vispirms apstāties un pārbaudīt informāciju.

Vienlaikus problēma nav tikai viltotos materiālos. Pētnieki novērojuši arī pretēju tendenci – par dziļviltojumiem mēdz nepamatoti pasludināt patiesus materiālus.

Latvijā par vēlēšanu procesa ietekmēšanu ar šādu tehnoloģiju palīdzību paredzēta arī kriminālatbildība. Taču ar sodu vien, pēc Puces teiktā, nepietiks.

Guna Puce, Mākslīgā intelekta centra direktore: "Te nebūs tā, ka būs viena tāda burvju nūjiņa kā superiestāde, kas varēs noņemt šo materiālu, lai šīs sekas padarītu par neesošām. Te ir tāds kopīgs darbs – gan kā institūcijas komunicē, gan kā notiek izmeklēšana, gan arī kā mēs katrs attiecīgi līdz šiem te gadiem izplatām tālāk šo."

Tieši sabiedrības rīcībai šeit ir būtiska nozīme. Ja aizdomīgs saturs jau nonācis sociālajos tīklos, to nevajadzētu pārpublicēt pat tad, ja mērķis ir brīdināt citus. Saturu iespējams atzīmēt kā nepatiesu, lai par to varētu lemt platforma.

Savukārt, ja runa ir par iespējamu pārkāpumu priekšvēlēšanu aģitācijas jomā, par to iespējams ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Galvenais ieteikums pirms vēlēšanām ir vienkāršs – jo šokējošāks ir saturs, jo rūpīgāk tas jāpārbauda, pirms ar to dalīties.