Par zivju migrācijas ceļa šķēršļa likvidēšanu nespēj vienoties jau 20 gadus
Jau vairākas desmitgades Vecstaiceles papīra fabrikas teritorijā atrodas dambis, kas būtiski apgrūtina zivju, tostarp lašu migrāciju. Zinātnieki aicina to likvidēt, kam ir gatavs piekrist arī konkrētas teritorijas īpašnieks, taču risinājumu iesaistītajam pusēm nav izdevies atrast jau gandrīz 20 gadus, vēsta TV3 Ziņas.
Jau vairāk nekā 50 gadus katru gadu pavasari, zivju migrācijas laikā, pētnieki uzskaita uz jūru migrējošos lašus. Potenciāli Salacā varētu migrēt pat 30 000 lašu, taču šādus radītājus nav izdevies sasniegt jau vairākus gadus.
"Labs gads ir, ja 22 000 smoltu migrē uz jūru, šogad pēc pagājušā gada mazuļu uzskaitēm tà prognoze būtu ap 12 000."
Salacas upē jau vairākus gadus viens no lielākajiem migrējošo zivju šķēršļiem ir Vecstaiceles papīra fabrikas teritorijā esošais dambis. Teritorijas īpašnieki pauduši gatavību meklēt risinājumus šķēršļu aizvākšanai, taču iesaistīto pušu ir tik daudz, ka kopīgu valodu nav izdevies atrast jau vismaz 20 gadus.
Aizsprosts pilnvērtīgi nefunkcionē jau kopš 80. gadu vidus, taču tā paliekas katru gadu priekšlaicīgi aprauj zivju migrācijas ceļus.
"Kad vērtējam visus Latvijas šķēršļus, tas bija viens no top. Galvenā neraža ir rudenī, kad zivis nāk no jūras uz nārsta vietām augšpus šī šķēršļa, jo, ja ir zems ūdens līmenis, lasim ir grūti iekļūt iekšā un tikt pāri, jo tur ir mazs ūdens līmenis un spēcīga straume, zivis visu laiku skalo atpakaļ."
Risinājumi ir vairāki – aizsprostu var nojaukt, tilta balstos var izveidot elementus, kas maina straumi un var arī mēģināt pacelt upes gultni. Teritorijas īpašnieki neslēpj – par šo problēmu runāts vairākas desmitgades un tapuši arī projekti, taču ar valsts iestādēm, pētniekiem un kultūras sargiem nekad nav izdevies vienoties par kopīgu risinājumu, jo katram ir savas intereses.
"Jau 20 gadus tas tilts stāv un stāvēs vēl, jo nekas jau nemainās – par to runājam, bet maz darām. Doma ir kaut ko nojaukt, kaut ko atjaunot un sēsties pie galda atrast labāko risinājumu, kas ir visiem labs, bet viegli nebūs. Kaut kas ir jādara, jo es, mazs puika būdams, šeit, tilta pakājē makšķerējot, redzēju, kā vimbas lēkā trakāk nekā Ventā, bet tagad mēs jau smējām, bija vimbu svētki un četras vimbas tiek izvilktas," atzīst Staiceles papīrfabrikas līdzīpašnieks Verners Apiņš.
Savulaik te bija plānots izveidot HES, tomēr tam atbalsts netika saņemts. Vienlaikus īpašnieki gribētu sakārtot visu teritoriju kopumā, ne tikai aizsprostu. Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija pauž, – šāda iespēja varētu būt jau nākamgad.
"Mēs gribam uzsākt Latvijā šo Eiropas fonda finansējuma pasākumu, kas darbotos uz šķēršļu novākšanu, kas traucē zivīm pārvietoties ūdeņos. Ir pieļaujams šāds finansējums, un mēs Latvijā plānojam to palaist."
Par šīs programmas naudu gan varētu atrisināt tikai dambja problēmu, taču kopējai teritorijas atjaunošanai īpašniekiem būs jāmeklē citi risinājumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
