Pašvaldību reformas dēļ deputātu skaits sarucis par 53%
Aizvadot gadadienu, kopš Latvijas pašvaldības dzīvo savās jaunajās robežās, atbildīgie secinājuši – pēc reformas ir mazāki administratīvie izdevumi, augusi pašvaldību konkurētspēja, bet parādās arī pirmās kļūdas, kas pieļautas robežu pārzīmēšanā, vēsta TV3 Ziņas.
Klāstot pirmos rezultātus administratīvi teritoriālajai reformai, tiek izcelta deputātu skaita samazināšanās. Tas apvienošanās rezultātā sarucis pat par 53%, no budžetiem ik gadu ļaujot ietaupīt vidēji 10 miljonus.
Vienmērīgs kļuvis ne tikai iedzīvotāju skaits novados, bet arī to budžeti – ja iepriekš finansiālā rocība starp bagātāko un nabagāko novadu atšķīrās 34 reizes, tagad – tikai sešas.
"Tas nozīmē to, ka tām pašvaldībām, kurām nebija iepriekš iespēja investēt lielāka veida investīciju projektos vai piekļūt fondu līdzekļiem, tagad to var izdarīt un to mēs jau praktiski redzam dažādos pieteikumos, ko pašvaldības iesniedz."
Katrā novadā tagad esot vismaz viena vidusskola, tādēļ nevajagot konkurēt par blakus novadu bērniem, turklāt arī pakalpojumu pieejamība cilvēkiem esot lielāka. Vienlaikus, jau tagad konstatēts, ka septiņos novados nav nevienas apdzīvotas vietas, kas atbilstu attīstības centra statusam un piecos no tiem ir salīdzinoši sliktas prognozes par iespējām nākotnē piesaistīt investīcijas. Tie lielākoties ir novadi, kurus Saeima lēma veidot ap valstspilsētām.
Uz jautājumu, vai tādējādi pēc būtības izveidot tā saucamās barankas bija kļūda, Plešs norāda – to VARAM teica jau no paša sākuma, ka tās ieskatā šāds risinājums nav optimāls. "Faktiski šie centri no sociālekonomiskā skata ir valstspilsētas, kur koncentrējas gan darba spēks, gan kapitāls, gan cita veida resursi," norāda ministrs.
Neapmierināta ar ministrijas ziņojumu ir Latvijas Pašvaldību savienība, sakot, ka tajā nav ņemti vērā pieejamie statistikas dati, lai izvērtētu novadu nomalēs un pagastos notiekošo. Līdz ar ko šo ziņojumu nevarēs izmantot arī izmaiņu novērtēšanai.
"Ir ļoti būtiski pēc reformas apskatīties, kā ietekmēs tos reformētos, ne tikai kādi būs vidējie rādītāji novadā, bet arī kā ietekmēs tās atsevišķās mazās teritorijas, kur cilvēki dzīvo. Valstij šie dati pastāv, bet viņi nav izmantoti šajā ziņojumā."
Ziņojums par reformas rezultātiem ministrijai valdībā būs jāiesniedz ik pēc četriem gadiem un nākamais izvērtējums gaidāms 2026. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
