No Rīgas un Ķeguma HES ūdens krātuvēm maijā tika paņemti paraudziņi no zivju nārsta mākslīgajām ligzdām, stāsta BIOR vadošā pētniece Ruta Medne. Tie tiek ievietoti akvārijā.
Pēcāk zivis ik dienu uzrauga, vai tās ir izšķīlušās, un, kad tas notiek, viņas tiek barotas. Tad pienāk laiks zinātniekiem noskaidrot, kādas zivju sugas ir izvēlējušās dzīvot mākslīgajās ligzdās.
Plicis, rauda, baltais sapals ir tikai dažas no zivju sugām, kuras šogad izvēlējušās nārstot egļu slotās. Taču konkrēti šim zivju kāpuriņam noteikt sugu vēl nevar.
"Redzam actiņas zivtiņai, jau elpo, mute kustas un sirsniņa. Šis ir izšķīlies nedēļu vecs… Raksturīgas pazīmes vēl ir grūti nosakāmas. Paaudzēsim lielākus, lai būtu 100% pārliecības par sugām."
Šāda zivju kāpuru pētīšana ir svarīga, lai saprastu, cik efektīvas ir pašas ligzdas.
"Kas ir pozitīvs nārsta ligzdām, ka tās ir ūdens slānī un dažādas ārējas ietekmes, piemēram, ūdens līmeņa svārstības HES rādītās, ikrus neietekmē. Jo ūdens krātuvēs, kad nostrādāts ūdens, kļūst sausi krasti, ja tur paliek ikri, tie iet bojā."
Mākslīgās zivju ligzdas palīdz ikriem neaiziet bojā. Pirms 12 gadiem "Latvenergo" kopā ar vides entuziastu grupu "Mēs zivīm" aizsāka šo vides projektu ar mērķi veicināt zivju dabiskā nārsta iespējas.
"Šis projekts ir ieguvums ekosistēmai, kas palīdz zivju resursiem dabīgi atražoties Daugavā. Šim projektam ir arī liela izglītojoša nozīme. Nu jau trešo gadu piedāvājam skatītajiem vērot zemūdens pasauli un nārsta ligzdās notiekošos procesus ar tiešsaistes kameru palīdzību."
Svarīgs ir ne vien zivju daudzums, ko atrod šajās ligzdās, bet arī sabiedrības iesaiste un izpratne pret dabu kopumā un pret tiem procesiem, kas notiek zem ūdens, zinātnieki uzsver. Izpratne par ūdens un zivju resursiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
