Vasarsvētki: ticējumi un veicamie darbi pirms svētkiem   

Vasarsvētkos saplūst kopā pagāniskās un kristīgās tradīcijas. Māja un sēta šajos svētkos tiek rotāta ar bērzu meijām, bet kristīgajā baznīcā svin Svētā Grāla nosūtīšanas svētkus jeb Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Latviešu folklorā atrodama informācija, ka šajos svētkos īpaša nozīme ir veselības un labklājības veicināšanai.

Agrākos laikos Vasarsvētku sestdienā tie, kam bija tāda iespēja, tīrīja sētu, sakopa istabas, slaucīja pagalmu, izpušķoja māju un pagalmu ar bērziem, ievu un pīlādžu ziediem un citiem zaļumiem. Meijas lika mājas durvju priekšā, pie klēts durvīm, pie vārtiem, nesa istabā, klētī, kūtī, rijā. Meijas un puķes lika pie katras gultas.

Mūsdienās šo tradīciju varētu ievērot, veicot mājas ģenerāltīrīšanu, sanesot mājās ziedus no pļavām un meijas zarus, lai ticējums piepildās un ir veselība, labklājība un laba saimniekošana.

Runājot par dārza darbiem, "Zutiņu" stādaudzētavas saimniece Rūta Beirote teic:

"Līdz Vasarsvētkiem visam jābūt apstādītam, apsētam. Tas pats attiecas arī uz puķu dobēm. Puķu dobēm ir jābūt izravētām. Vasarsvētki ir svinību diena, ar kuru svinam vasaras sākumu, tāpēc visiem pavasara darbiem jābūt apdarītiem, lai var vienu dienu nosvinēt un sākt vasaras cēlienu. Visu no jauna, bet tagad jau citā kvalitātē."

Vasarsvētku ticējumi:

• Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.
• Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.
• Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.
• Trīs ceturtdienas priekš Vasarsvētkiem nevajag nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.
• Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
• Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.
• Kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tas dabū kašķi.

"Vasarsvētki ir sieviešu svētki, senā meiteņu iniciācijas diena. Beidzas pavasara pārejas periods, sākas vasara," stāsta folkloriste, "Saules un Mēness" kalendāra veidotāja Aīda Rancāne un teic, ka šī bija arī maģiska diena, kad meitas zīlē, metot vaiņagus upē un vērojot, vai tie satuvināsies. Tāpat var zīlēt ar bērza zaru – nobrauc lapas no zara un saskaita, cik lapas rokā. Pāra skaits sola precības.