Apzinot padomju laikus slavinošas piemiņas zīmes nereti saskaras ar sarežģījumiem

Ik dienu ierodoties Rīgā no Dreiliņu puses autovadītāji brauc gar šo stēlu. Nelielu pieminekli, kurš savulaik uzstādīts godinot Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, bet faktiski iezīmējot otrās padomju okupācijas sākumu.

Pie pašas Rīgas robežas, taču šī vēl ir Ropažu novada domes teritorija. Rosinot tā novākšanu deputāts Haralds Burkovskis secinājis, ka būve tomēr atrodas uz valstij piederošā Latvijas Valsts ceļu aizsargjoslā. Iespējams arī Sadales tīklu aizsargjoslā.

Šobrīd notiek sarakste, taču kopumā iezīmē ainu, ka ātri no Šiem Padomju laikus slavinošiem pieminekļiem neatbrīvoties.

"Tā ir tā praktiskā dzīves puse ar kuru saskaries, kad tu mēģini īstenot ļoti labu ideju. Šis nav darbs, ko īstenot patvaļīgi. Lai nevienam nav pretenziju, ka kāds kaut ko dara savas iniciatīvas pēc," norāda Ropažu novada domes deputāts Haralds Burkovskis (NA).

Dilemmas priekšā tagad arī Ādažu novads. Pirms apvienošanās blakus esošā Carnikavas dome ieguldīja līdzekļus Mežgarciema padomju armijas pretgaisa mācību daļas bareljefu atjaunošanā. Tas gāja kopsolī ar teritorijas pielāgošanu uzņēmējdarbībai.

"Diemžēl tur ir Eiropas nauda piesaistīta. Deputātiem jālemj, budžets šobrīd nav spožā stāvoklī, bet varbūt tos 26 000 var atgriezt atpakaļ, lai cilvēkiem būtu miers un šī te propagandas demonstrācija nebūs mūsu novadā," teic Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).

Līdzīgu objektu Latvijā ir ap 300. Saeimā šobrīd tiek izstrādāts likums, kurš pašvaldībām tos uzdod nojaukt. Un daudzviet process jau sācies.

Nosacīti pasargātāki būs tie pieminekļi, kuri atrodas blakus apbedījuma vietām. Piemēram, Latvijas lielākajā pašvaldībā šobrīd vērtē, cik liels skaits atbilst šim kritērijam.

Rīgā visa uzmanība šobrīd pievērsta monumenta demontāžai Uzvaras parkā. Mazākie palikuši otrajā plānā. Pašvaldībā arī nesteidzas, gaidot skaidrākus kritērijus.

"Cik ir šādu objektu iedos Ministru kabinets, kuras uzdots precīzs uzdevums, ekspertiem izvērtēt, kuri no šiem pieminekļiem tieši kvalificējas un pēc šī saraksta būtu jāveic demontāža. Atsevišķās pašvaldībās tie jau ir pazuduši, bet 30. jūnijā ir jābūt šādam sarakstam," saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA).

Pirmā pašvaldība, kura sāka demontēt ar apbedījumiem nesaistītas padomju laika piemiņas zīmes bija Ogres novads. Savukārt, Ādažu novadā viens no akmeņiem demontēts anonīmi.

Pat demontējami pieminekļi var būt interesanta vēstures liecība. Lai šādi objekti neietu galīgi zudībā aktualizējies jautājums par to likteni. Viens priekšlikums ir tos lielā skaitā savest Mākslinieku savienības radošajā kvartālā Rīgā, Brasā. Šāds okupekļu muzejs gan varētu veidoties arī jebkur citur Latvijā.

"Kā vēsturiskas liecības, ja tās ir novietotas kādās speciālās vietās ar atbilstošu informāciju, ar kontekstu, vēsturiskās zināšanās balstītu… Kā ,piemēram, Lietuvā ir tāds Grūtu parks, kur ir savākti padomju laika simboli ar atbilstošu informāciju, gidiem, kas to visu paskaidro," saka biedrības "Lauku ceļotājs" pārstāvis Juris Smaļinskis.

Tikmēr objektu detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi Saeimā virzītais likums paredz nodot glabāšanai Okupācijas muzejam.