Valdības plāns paredz, ka pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā notiks turpmāko trīs gadu laikā. Jau no nākamā gada 1. septembra tikai latviski mācīsies visi pirmsskolas vecuma bērni, kā arī 1., 4. un 7. klašu skolēni.
Vēl pēc gada tiem pievienosies arī 2., 3. un 8. klases, bet 2025. gadā, kā pēdējie – 3., 6. un 9. klašu skolēni.
Līdz ar to pēc trim gadiem jau visi skolēni Latvijā izglītību iegūs tikai valsts valodā, jo jau patlaban vidusskolu programmas citādi īstenotas netiek.
"Manuprāt, šis lēmums ir krietni aizkavējies laikā. Proti, manuprāt, tas būtu bijis jāizdara pirms 30 gadiem, laikā, kad Latvija atguva neatkarību. Šis brīdis ir vairāk nekā piemērots, lai mēs noslēgtu šo pakāpenisko pāreju, kas ir ļoti ilgstoši vilkusies un beidzot varam pateikt, ka visi bērni ir vienādi, tie nav jāšķiro ne pēc izglītības programmas, ne pēc valodas."
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) lēš, jaunā reforma skars aptuveni vienu ceturto daļu skolēnu. Aizvadītajā mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošināja 42 bērnudārzi, vēl 153 mācības īstenoja gan mazākumtautību, gan latviešu valodā. Tāpat aptuveni 30 skolas mācību vielu apguvi nodrošināja arī mazākumtautību valodā. Lielākām no tām – Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija, kur no 1900 bērnu vairums mācās tā sauktajā krievu plūsmā. Direktors gan reformu atbalsta.
"Es domāju, ka tas ir nokavēts, bet pareizs lēmums, jo mums ir jāveido vienota izglītības sistēma Latvijā. Un tas nozīmē, ka vienojošais pamats ir latviešu valoda, valsts valoda. Un visām skolām, es domāju, ka jābūt vienādam pamatam."
Tomēr izskan, ka neapmierināti ar plānoto valodas reformu varētu būt daudzi līdzšinējo mazākumtautību skolu pedagogi. Vienlaikus ar pāreju uz mācībām tikai latviski, IZM lēmusi stingri vērtēt, vai pedagogi vispār pārzina latvieši valoda tādā līmenī, lai bērnus varētu mācīt arī valsts valodā. Ja tā nebūs – darbu turpināt nevarēs. Un no direktoriem jau tagad izskan – tas varētu paretināt mazākumtautību skolu pedagogu rindas un tās var nonākt dziļā personālā trūkumā.
"Problēma ir resursi, pedagogi, kur viņus ņems? Un te neiet runa tikai par programmu latviešu valodā vai mazākumtautību. Jo problēma visiem ir viena – nav kam strādāt. Neskaitāmas reformas pēdējā laikā. Kā var lemt par kaut ko jaunu, nenodrošinot resursu – cilvēkfaktoru."
Izglītības un zinātnes ministre gan šodien pauda, ka skolām ir dots pārejas periods – viens gads. Šajā laikā ir paredzēti dažādi atbalsta pasākumi pedagogiem, tostarp tiks dota iespēju apmeklēt latviešu valodas kursus, lai valsts valodas prasmes uzlabotu. Paralēli tam, līdz 2023. gada septembrim paredzēts nomainīti arī mācību līdzekļus, kas līdz šim nebija valsts valodā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
