ES globālajā pārtikas krīzē vaino Krieviju
Ukrainas graudi, eļļa un citi produkti, ko gaida visa pasaule, turpina pūt noliktavās un ostās, ko bloķē Krievijas kara flote. Maskavu kā vienīgo atbildīgo par pastāvošo un vēl gaidāmo pārtikas krīzi nosodīja arī ANO drošības padomē, vēsta TV3 Ziņas.
Uz drošības padomes sanāksmi Ņujorkā bija ielūgts Šarls Mišels – Eiropadomes šefs. Nosodījums par Krievijas uzsākto karu šajās sienās izskan katru reizi – Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pie Maskavas sūtņa Vasilija Nebenzjas vērsās ar konkrētu apsūdzību – Krievija smacē pasaules pārtikas tirgu un to dara apzināti.
"Miljoniem tonnu graudu un kviešu ir iestrēguši konteineros Krievijas karakuģu dēļ Melnajā jūrā. Tieši Krievijas tanki, Krievijas bumbas un mīnas neļauj Ukrainai sēt un novākt ražu. Kremlis uzbrūk arī graudu noliktavām un zog graudus Ukrainai, noveļot vainu uz citiem. Tā ir gļēvulība, tā ir propaganda, tīra un vienkārša propaganda."
Mišela monologa laikā Nebenzja piecēlās un pameta sanāksmi.
"Jā, jūs varat atstāt telpu. Varbūt vieglāk ir neklausīties patiesībā, vēstnieka kungs," pauda Eiropadomes prezidents.
Krievijas līderi vairākkārt centušies noliegt, ka Maskava bloķē jūras ceļus, tomēr karakuģu klātbūtne un Ukrainas apšaudīšana nav noslēpjama.
Krievija pašlaik uztur apsūdzības, ka Ukraina neatmīnē pati savas ostas, lai graudus izvestu. Taču Kijiva ļoti labi apzinās sekas, ja Kremļa režīma kuģi tiktu pielaisti tuvāk, piemēram, stratēģiski ārkārtīgi svarīgajai Odesai.
"Jābeidz slēpties aiz kaut kādiem paziņojumiem, ka Krievija atmīnēšanu izmantos saviem nolūkiem. Putins jau ir teicis, ka mēs to neizmantosim savās interesēs, ka mēs esam gatavi godīgi atrisināt šo problēmu."
No Kremļa nedēļas nogalē arī ciniski piedāvājumi, piemēram, nodot graudu eksportu okupantu pārziņā.
"Azovas jūras ostas – Berdjanska, Mariupole – ir mūsu kontrolē, un mēs esam gatavi nodrošināt netraucētu Ukrainas graudu eksportu caur šīm ostām. Lūdzu."
Ukrainas prezidents atzina, ka noliktavas šobrīd stāvgrūdām pilnas un pagaidām izeja nav redzama.
"Ja tagad mums ir bloķēti 22-25 miljoni tonnu, rudenī tie varētu būt 75 miljoni. Ko mēs darīsim? Mēs nevaram iztikt bez ostām," pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Eiropas Savienība jau centās meklēt risinājumus graudu vešanai pa sauszemi līdz Baltijas ostām. Taču šāda transportēšana ir ļoti dārga.
Lietuvā nedēļas nogalē ieradās piektais izmēģinājuma vilciens ar 1300 tonnām kukurūzas. Tas ir piliens jūrā, salīdzinot ar apjomu, kas vēl jāpiegādā. Arī Turcija ved sarunas par Ukrainas kuģu drošības garantēšanu Melnajā jūrā, bet Kijiva par to pagaidām skeptiska.
Patlaban lielākie cietēji – nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji, kurus nomāc pārtikas cenas un konkrēti attīstības valstis, kuras allaž paļāvušās uz Ukrainas kā Eiropas maizes klēts ražu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
