Pēc rekordzemas aktivitātes Bulgārijā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Pirms nedēļas notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā bija 27 kandidāti, Jotova saņēma 34,76% balsu, savukārt Gjurovs ieguva 31,95% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija rekordzema – tikai 23%.

62 gadus vecā Jotova atbalsta Bulgārijas dalību Eiropas Savienībā un NATO, taču viņai ir kritiska attieksme pret militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, un viņa iestājas par sarunām ar Krieviju.

Jotova, kas agrāk bijusi žurnāliste un Eiropas Parlamenta deputāte, 2016. un 2021. gadā tika ievēlēta par viceprezidenti, kandidējot kopā ar Rumenu Radevu, kas tika ievēlēts par prezidentu. Šogad janvārī viņa pārņēma prezidenta amatu, kad Radevs atkāpās, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās, pēc kurām viņš kļuva par premjerministru.

Savukārt 50 gadus vecais bijušais Bulgārijas centrālās bankas viceprezidents Gjurovs stingri atbalsta Bulgārijas eiroatlantiskās saites.

Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja ekonomikas jautājumi, to vidū inflācija un augošās energoresursu cenas, kā arī Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā un tā sekas, tostarp dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā.

Šīs vēlēšanas ir pirmais nopietnais pārbaudījums premjerministra Rumena Radeva vadītajai partijai "Progresīvā Bulgārija" pēc tās triumfa aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās.

Bulgārijas prezidenta amats ir vairāk ceremoniāls, tomēr prezidenta pienākumos ietilpst vairāku augsta ranga drošības un tiesu sistēmas amatpersonu izraudzīšanās, un prezidentam ir tiesības iecelt tehnokrātu valdību, ja politiskie spēki nespēj vienoties par ministru kabineta izveidi. Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi, un prezidents nevar būt amatā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.