Sapnis par Latvijas un Krievijas "atgriešanos apskāvienos". Atklājas Ādamsona "spiega lietas" detaļas

Sākotnēji krimināllietu bija paredzēts turpināt iztiesāt 30. maijā, taču tiesā saņemtā informācija liecina, ka šajā dienā Ādamsons tiesas sēdē nevarēja piedalīties veselības stāvokļa dēļ.

Kā TV3 Ziņām pastāstīja prokurors Ločmelis, specdienesti ierakstījuši vairākas Ādamsona sarunas, kurās viņš paudis vēlmi Latvijai atgriezties "Krievijas apskāvienos": "’Cita starpā viņš pauda negatīvu nostāju pret NATO, par sabiedroto spēku izvietošanu Latvijā, noniecināja mūsu partnerdienestus, konkrēti – ASV. Pauda vēlmi, ka nodzīvos līdz brīdim, kad Latvija un Krievija atgriezīsies viena otra apskāvienos. Kā arī pauda atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā.’’

Pats Ādamsons, izvaicāts par ierakstītajām sarunām, vai tādas ir notikušas, smejoties norādīja: "’To uzprasiet specdienestiem!’’

Apsūdzības Ādamsonam tika izvirzītas pirms gada, kad Valsts drošības dienests (VDD) 9. jūnijā uzsāka kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

10. jūnijā Ģenerālprokuratūra lūdza Saeimu piekrist deputāta kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai. Lūgumu atbalstīja Saeimas vairākums.

Pats Ādamsons gan taisnojās, ka viņam neesot nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts. "Mafiozās struktūras mūsu valstī devušas prettriecienu. Grēkus aiz sevis es nejūtu. Lai ko pieņemtu Saeima, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākās nojausmas, kas man tiek inkriminēts," toreiz Saeimas sēdē teica Ādamsons, piebilstot: "Paskatīsimies, ar ko šis cirks beigsies."
Savukārt 11. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Ādamsonu apcietināja. Vēlāk atklājās, ka lietā iesaistīti un aizturēti vēl vismaz četri cilvēki, kas ir gan Latvijas, gan Krievijas bijušie slepeno dienestu cilvēki.

Pus gadu vēlāk, 9. decembrī, Saeimas vairākums arī atbalstīja Ģenerālprokuratūras lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Viņam arī tika liegts pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus. Viņš gan savu parlamenta deputāta mandātu joprojām nav nolicis, bet ir izstājies no partijas "Saskaņa".

Ādamsonam inkriminē Krimināllikuma 85. panta 1. daļā, 180. panta 1. daļā un 233. panta 2. daļā minētos nodarījumus jeb attiecīgi spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu. Savukārt attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

85. panta 1. daļā paredzēts sods par spiegošanu – par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.