Tautastērpu darinātavā "Austras raksti" Jelgavā jau sešus gadus Latviešu tradicionālās goda drānas rada tieši tāpat, kā audējas to darījušas vēl pirms vairākiem gadsimtiem.
"Šīs ir stelles ar velkamo ierīci jeb, kā mēs un audēji viņas saucam, pupu stelles, jo aužot tiek izmantoti šie puļķīši. Mums viņi ir ļoti primitīvi pielāgoti no vecām diegu spolītēm."
Un meistare Aija pārliecināta – tikai šādās vai līdzīgās stellēs darinātus tērpus var godam valkāt saulgriežos vai citos dzīvei svarīgos mirkļos.
"Ja tautastērps, tad viņam ir jābūt īstam un, kā senāk to darināja – stellēs darināti audumi, izšūti ar rokām, tad tam tautastērpam ir vērtība. Un tā galu galā ir mūsu kultūra. Un šobrīd, kad notiek juku laiki, ja mēs nesaglabāsim to savu kultūru, mēs kā tauta pazudīsim," pārliecināta tautastērpu darinātavas "Austras raksti" dibinātāja.
Un to sapratuši daudzi, jo audējām darba gadu no gada mazāk nekļūst. Īpaši saspringts ir arī vasaras saulgriežu laiks – arvien vairāk svinētāju kā Latvijā, tā ārzemēs vēlas tērpties tautiskos brunčos vai ūzās.
"Kā jau mēs visi – piezvana nedēļu iepriekš – es gribu tautastērpu. Bet īstenībā tā nenotiek, mēs nevaram nedēļu iepriekš pagādāt tautastērpu. Apmēram nedēļa paiet, lai sakārtotu stelles, un tad tas pats aušanas process. Piemēram, šos Zemgales brunčus tā, lai sev nenodarītu pāri, aužam 50-60 centimetrus dienā," stāsta Mālkalne.
Tādēļ šādi tērpi, kur katrs diedziņš izgājis caur meistares pirkstiem, nemaksā maz. Par pilnu sieviešu tautastērpu – brunčiem, kreklu, ņieburu – šobrīd jāšķiras no vairākiem simtiem līdz pat tūkstotim eiro un vairāk. Turklāt cenas tikai kāps – arī tautastērpu darināšanu smagi skārusi inflācija.
"Ja es gada sākumā linu pirku par sešiem eiro, tagad tas maksā gandrīz 10 eiro metrā. Protams, viennozīmīgi," atzīst tautastērpu darinātavas "Austras raksti" dibinātāja.
Taču vairāk par cenām senā aroda meistares satrauc, vai būs kas tautastērpus darinās nākotnē. Tradicionālās stelles pamazām daudzviet nomaina automātiskās aušanas iekārtas, bažās arī par nākotnes darinātājiem – arvien mazāk cilvēku vēlas šādu arodu pārmantot.
"Uz tādām senākām prasmēm, specifiskām prasmēm, kas agrāk bija aktuālas, šobrīd kļūst aizvien mazāk. Tur ir arī tā problēma, ka universitātēs, skolās īsti vairs to nemāca. Tāpēc arī mums tā motivācija ir aicināt pie sevis, rādīt, stāstīt. Mēs neslēpjam zem pūra to, ko mākam, bet labprāt dalāmies, lai tiešām neaiziet zudībā šīs prasmes," saka tautastērpu darinātavas "Austras raksti" dibinātāja.
Tradicionālo audēju gan šobrīd vēl ir gana daudz. Tādēļ katrs uz ne gan šiem, bet nākamajiem Jāņiem var paspēt parūpēties par tradicionālu tērpu, ko vilkt godos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
