Rīgas bezpajumtnieki dzīvos īrētos dzīvokļos; namīpašnieku biedrība uzskata, ka projekts lemts neveiksmei
Rīgā uzsākts jauns eksperimentāls projekts. Tā laikā bezpajumtniekus iecerēts izmitināt īrētos dzīvokļos. Ar viņiem strādās dažādi speciālisti, kuri centīsies grūtībās nonākušajiem atgūt ticību sev un patstāvību. Tikmēr namīpašnieku biedrībā uzskata, ka projekts ir lemts neveiksmei, kaut vai tāpēc vien, ka reti kurš saimnieks gribēs redzēt savā īpašumā cilvēku no ielas.
Vilnis pamestos īpašumos dzīvo jau vairākus gadus. Viņš apliecina, ka labprāt dzīvotu kaut vai pieticīgi pieklājīgā mājvietā.
Viņam reiz bija Jūrmalas, vēlāk arī Rīgas deklarācija. Taču tagad nav nekādas. Tāpēc viņš ir nonācis gluži kā apburtā lokā: "Ja man būtu Jūrmalas deklarācija, es arī dabūtu dzīvokli. (TV3: Problēma, ka nav deklarācijas?) Jā! (TV3: Bet nevar jau dabūt deklarāciju, ja nav dzīvokļa.) Tur jau tā lieta!"
"Protams, jā, tas ir pakalpojumu kopums, tas nav tā, ka vienkārši iedod dzīvokli un viss." Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs skaidro, ka no ielas atvesto cilvēku, tā teikt, pieskatīs. Speciālisti apmācīs, kā atkal dzīvot savā mājoklī un pašam rūpēties par sevi un savu apkārtni. Rīgai šāds projekts ir jaunums, tāpēc sākotnēji iesaistīs ne vairāk par 60 bezpajumtniekiem. Priekšroka būs tiem, kuri uz ielas nonākuši pavisam nesen.
"Jo mēs ilgāk viņu tur atstājam, jo grūtāk viņam no turienes tikt ārā. Tāpēc mēs mērķējam uz to, ka tā bezpajumtnieku grupa būs, kas mēnesi, divus, maksimums trīs mēnešus, nonākuši patversmes redzeslokā. Ātri mēģinām strādāt, ātri palīdzēt," saka Kleinbergs.
Namīpašnieki par bezpajumtnieku izmitināšanu pagaidām ir skeptiski. Viņi saka, ka šādās noplukušās ēkās nav vairs daudz dzīvokļu, bet jaunās ēkās, kas ir izremontētas, bezpajumtniekus diez vai kāds gribēs izmitināt.
"Mēs pašlaik remontējam dzīvokļus." Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska skaidro, ka māju saimnieki cenšas savus īpašumus sakārtot un izīrēt cilvēkiem, kuri var labi sadzīvot kopā. Tāpēc īrnieks, kurš vēl pirms mirkļa dzīvojis uz ielas, visdrīzāk mazinās īpašuma pievilcību.
"Varbūt, ka dzīvokļu īpašniekam ir vienalga, kas notiek. Viņam ir viens dzīvoklis. Ja runājam par namu īpašniekiem, nevaram degradēt. Mums ir īpašnieks ieguldījis tūkstošus, izremontējot dzīvokļus, es tad atvedīšu vienā neizremontētā dzīvoklī tādu, kurš ir jāpieskata?! Šajā kopīpašumā radīsies nesaskaņas jau pirmajā dienā," saka Bednarska.
Bezpajumtnieku izmitināšanas eksperimentālais projekts pagaidām ir izstrādes stadijā. Sākoties darbam, paredzēts, ka ar no ielas paņemto cilvēku strādās 12 līdz 15 mēnešus. Pēc tam viņam jābūt gatavam dzīvot patstāvīgi. Šim eksperimentam paredzēts atvēlēt līdz 150 000 eiro. Tā var šķist liela summa, taču salīdzinājumam – 2021. gadā Rīgas dome, aprūpējot bezpajumtniekus, iztērēja 5,2 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
