Ekspedīcijas vadītājs: atklājušies negaidīti plaši bojājumi "Estonia" labā borta pusē
Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" labās puses borta bojājumi izrādījušies plašāki, nekā līdz šim domāts, – trešdien Tallinā pavēstīja kapteinis Renē Arikas, kurš vada vraka izpētes zemūdens ekspedīciju.
Kā trešdien atgādināja ekspedīcijas vadītājs, "Estonia" vraka stāvokļa novērtējuma mērķis ir noskaidrot bojājumu cēloņus, kas iepriekš nebija zināmi, vēsta Igaunijas izdevums "Postimees".
"Tiek pētīts gan korpuss, gan jūras gultne prāmja vraka rajonā, tiek intervēti katastrofā izdzīvojušie. Izsludināts arī iepirkums, lai atrastu partneri, kurš izveidotu prāmja digitālo modeli, ar kuru būtu iespējams veikt nepieciešamos testus un simulācijas dažādām situācijām," sacījis Arikas.
Ekspedīcijas rezultātā izdevies izveidot gan jūras gultnes profila, gan vraka batimetrisko modeli, ko iespējams izdrukāt. Sagatavots arī nogrimušā prāmja 3D korpusa digitālais modelis. Tas tiekot izmantots arī intervijās ar "Estonia" katastrofā izdzīvojušajiem, lai nodrošinātu precīzāku liecību iegūšanu.
45 000 vraka fotouzņēmumu
Nogrimušā prāmja un apkārtnes zemūdens izpēte sākās šā gada maijā. Ekspedīcijas laikā veikti ap 45 000 "Estonia" vraka fotouzņēmumu, aptverot visu objektu vismaz ar 10 mm precizitāti. Attēli ļāvuši izveidot telpisku prāmja korpusa modeli.
Pēc Arikas teiktā, ja agrāk tika uzskatīts, ka prāmja labā borta puses bojājumu zona ir 22 metrus gara un 4 metrus augsta, jauno pētījumu rezultātā noskaidrojies, ka "Estonia" labā borta puses bojātā daļa sasniedz pat 40 metru garumu un sešu metru augstumu.
Bojājumi ir tik plaši, ka caur atveri ar zemūdens dronu ļauj iekļūt prāmja automašīnu klājā.
Ja pagājušajā gadā bojājumi tika atklāti tikai sestā klāja ārējā daļā, šogad izrādījies, ka faktiski bojātas arī sestā klāja iekšējās konstrukcijas un griesti. Bojājumi skarot arī septīto un astoto klāju. Lielas deformācijas konstatētas septītā klāja laivu novietnē, un uz tā nav neviena glābšanas plosta, ne arī laivu. Daudzu glābšanas plostu stiprinājumi esot bojāti.
Iekļūst arī prāmja auto novietnē
Pētniekiem izdevies iekļūt 15 metrus prāmja automašīnu novietnes iekšienē, tālāk virzīties pagaidām esot bīstami, jo varot zaudēt kontaktu ar robotu. Nav izslēgts, ka tālākai izpētei tiks izmantoti nirēji.
Plānots iegūt arī metāla paraugus no bojātajām prāmja korpusa daļām, lai noskaidrotu šo bojājumu cēloņus. No ūdens tikšot izcelti arī prāmja logi un iluminatori, lai noskaidrotu to spēju izturēt ūdens spiedienu. Lai veiktu rūpīgāku izpēti, esot nepieciešams izcelt arī kuģa priekšējo rampu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
