Pabriks: Latvija NATO samitā ir sasniegusi to, ko vēlējās

Pabrika izpratnē Latvija samitā ir sasniegusi to, ko vēlējās – galvenais uzdevums bijis panākt atbilstošu atbalstu un izpratni no pārējām NATO dalībvalstīm par to situāciju, kas jau ilglaicīgi ir izveidojusies Rietumu attiecībās ar Krieviju.

"Pirmais – attieksmes maiņa par to, ka ir jābūt gataviem aizsargāt mūsu teritorijas nepieciešams pašā uzbrukuma sākumā. Katrs centimetrs un milimetrs. Un, otrkārt, arī pieaugums atbalstam tieši mūsu teritorijā, ko mēs dabūjām, jo vakar man bija tas gods parakstīt deklarāciju kopā ar Kanādas aizsardzības ministri par to, ka mēs sākam strādāt, lai esošo bataljona grupas lielumu Latvijas teritorijā palielinātu līdz brigādes lielumam un šeit izvietotu papildus bruņojumu, munīciju un pārējās lietas, kas varētu būt nepieciešamas," saka ministrs.

Komentējot jaunā poligona izveidi, Pabriks norāda, ka ir zināms, kur tas varētu atrasties, un šobrīd Latvijā tiek strādāts pie tehniskām un birokrātiskām lietām, lai sagatavotu visus dokumentus apstiprināšanai Ministru kabinetā. Viņš pauž cerību, ka šos dokumentus varētu sagatavot uz nākamo, aiznākamo nedēļu. Par izmaksām aizsardzības ministrs vēl neizteicās, jo jāveic aprēķini gan par teritorijām, gan par to, kas būs nepieciešams būvniecībā šajā vietā.

Runājot par iepriekš izskanējušajām Turcijas iebildumiem saistībā ar Zviedrijas uzņemšanu NATO un to, kāda varēja būt cena par nostājas maiņu, Pabriks vērš uzmanību, ka Zviedrija un Somija ir apņēmušās neturpināt praksi, ko bija ieviesušas virkne Eiropas Savienības (ES) valstu – par to, ka nebūs sadarbības starp militāriem uzņēmumiem, kas ir Turcijā un Eiropas Savienībā. Tas bijis saistīts ar ES atsevišķu valstu sūdzībām par Turciju Sīrijas konflikta gadījumā. Pārējās lietas ir saistītas ar atsevišķu Turcijā vai pie Turcijas robežām esošu organizāciju atzīšana par teroristu organizācijām.

"No Latvijas pozīcijām skatoties, mums tas ir ļoti, ļoti izdevīgi, jo palielinās arī mūsu stratēģiskais "dziļums". Aiz mums ir Zviedrija, blakus ir Somija, un es esmu sācis pārrunas ar Zviedrijas aizsardzības ministru par to, kā mēs varētu sadarboties tuvāk militārajā un aizsardzības jomā," saka Pabriks.

Uz jautājumu par to, cik pēc šā samita ir izkliedēts satraukums, kuru iepriekš pauda Igaunijas premjere, ka alianse līdz šim ir bijusi diezgan nesagatavota Baltijas valstu aizstāvībai, Latvijas aizsardzības ministrs komentē: "Par saviem izteikumiem lai Igaunijas premjere pati atbild. Vismaz uz Latviju es nekad neesmu dzirdējis un redzējis, ka būtu tāds plāns, ka mūs varētu aizstāvēt tikai pēc 180 dienām. (..) Kas attiecas uz Latvijas aizsardzību un, varu teikt droši, ka arī uz Baltijas aizsardzību, šāda veida bažas ir tiešām jākliedē un tām nav vietas mūsu diskusijā. Mēs jūtamies gana droši, mums ir pietiekami liela NATO un citu dalībvalstu atbalsts, kā arī ļoti laba izpratne par mūsu nepieciešamībām un vajadzībām."