Jaunajā NATO drošības doktrīnā Krievija atzīta par tiešu draudu

Dokumentā teikts, ka NATO vairs neuzskata Krieviju par stratēģisku partneri, taču uzsvērts, ka alianse "nemeklē konfrontāciju un nerada draudus" Krievijai.

Tikmēr Ķīna izmanto plašu politisko, ekonomisko un militāro aktivitāšu klāstu, lai demonstrētu spēku, teikts doktrīnā, kur pirmo reizi izklāstīts NATO skatījums uz Ķīnu.

NATO valstu līderi samitā Madridē parakstīja alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Pēdējos reizi šāds dokuments tika pieņemts 2010.gadā.

NATO valstu līderi vienojušies stiprināt Austrumeiropas aizsardzību, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Plānots arī palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF) no 40 000 līdz vismaz 300 000 karavīru.

Baltijas valstis, sevišķi Igaunija, pielikušas lielas pūles, lai panāktu NATO taktikas maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un nodrošinātu pilnvērtīgu alianses austrumu flanga aizsardzību, nevis balstīšanos uz modeli, kas sākotnēji paredz atkāpšanos un pēc tam teritoriju atgūšanu.

NATO līderi pirmo reizi arī pievērsās klimata pārmaiņām, norādot, ka šī problēma pavairo draudus un tai ir liela ietekme uz sabiedroto drošību.

NATO līderi arī piekrita palielināt atbalstu Ukrainai, paredzot ilgtermiņa atbalstu, tai skaitā piegādāt vairāk militārā aprīkojuma un nodrošināt apmācības.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Džo Baidens šodien Madridē paziņoja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs.