Rinkēvičs intervijā atzīst, ka karš var iziet arī ārpus Ukrainas robežām

Intervijā ar TSN Rinkēvičs norāda, ka Ukraina šajā karā jau ir uzvarējusi, jo spējusi aizstāvēt savu galvaspilsētu un pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka Ukraina spēj sevi aizstāvēt. Tajā pašā laikā šis karš jau notiek ilgi un vēl kādu laiku turpināsies. Lai Ukraina uzvarētu, un tas notiks, jāturpina tai sniegt visa veida palīdzību.

Runājot par to, kurš būs tas brīdis, kad Ukraina būs uzvarējusi – atgriežoties pie 24. februāra robežām vai atgūstot arī Donbasu un Krimu, Rinkēvičs intervijā uzsver – Ukraina būs tā, kas noteiks, ko nozīmē uzvara. Nevienam nevajadzētu un arī nav tiesību Ukrainu šajā ziņā lūgt piekāpties Krievijai.

Kas attiecas uz Rietumu atbalstu Ukrainai, Rinkevičaprāt, dažas valstis dara vairāk nekā ir to spēkos, citas vēl tikai mēģina saprast, kā varētu palīdzēt, bet vēl atsevišķas nevēlas iesaistīties palīdzības sniegšanā. Kopējais Rietumu redzējums ir tāds, ka mums ir jāpalīdz, tomēr dažām valstīm būtu jāiesaistās vairāk.

Jau no 24. februāra ik pa laikam tiek runāts, ka Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas. Viņš pats ir sacījis, ka mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju, tāpēc bažas par okupantu iecerēm iebrukt arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir saprotamas. Arī Rinkēvičs intervijā TSN norāda – nevar izslēgt iespēju, ka karš varētu pārkāpt Ukrainas robežas, un tāpēc mums tik ļoti nepieciešams palīdzēt Ukrainai un stiprināt NATO spēkus Baltijas reģionā.

"Dzirdot šo imperiālista naratīvu no Kremļa un Putina, mums ir jābūt spējīgiem pretoties Krievijas militārajai ekspansijai, propagandas karam vai jebkādiem citiem mēģinājumiem izjaukt starptautiskās sabiedrības vienotību, it īpaši Rietumu vienotību," sacījis ministrs, piebilstot, ka Baltijas valstis saprot visas potenciālās briesmas, tāpēc NATO samitā Madridē pieņemtais lēmums par plašāku alianses patstāvīgo spēku izvietošanu Baltijas reģionā un Polijā bijis tikai pareizs. Tajā pašā laikā Madridē pieņemtie lēmumu ir tikai nepieciešamais minimums, un jāsaprot, ka situācija nepārtraukti mainās.

Vairākkārt taujāts, vai Putina neveiksmīgie centieni atjaunot Krievijas impēriju varētu būt arī daļa no 2024. gadā gaidāmo lielvalsts prezidenta vēlēšanu kampaņas, Rinkēvičs uzstāj, ka vēlēšanas būs tikai simbolisks apstiprinājums atbalstam Putinam un viņa spēkam. Taču pats process, kā tiek "ievēlēts" Krievijas galva ministra skatījumā nav mainījies kopš PSRS laikiem – iedzīvotājiem gar to ir maza teikšana, bet gala lēmumu pieņem Kremļa elektorāts.

Vēl viens drauds, kas tiek piesaukts jau kopš kara Ukrainā sākuma ir kodolieroču izmantošana. Rinkēvičs intervijā TSN norāda, ka risks šādai ieroču izmantošanai, protams, pastāv. "Var tikt izmantoti masu iznīcināšanas ieroči – kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie. Mums tam jābūt gataviem."

Vienlaikus viņš atgādina, ka arī ASV un Lielbritānijai, kurām Krievija visbiežāk draud ar kodolieročiem, ir plašas šādu ieroču rezerves. Līdz ar to, ja Putins izdomās tos iesaistīt karā, viņam jārēķinās ar pretreakciju no ASV un Lielbritānijas.

Rinkēvičs arī sacījis, ka NATO šobrīd daudz mācās no Ukrainas, no tās pretestības. Viņš pieminējis arī Latvijas Aizsardzības ministrijas piedāvājumu ieviest valsts aizsardzības dienestu, jo mums jāiemācās sevi aizstāvēt. Tāpat mēs daudz mācāmies no ukraiņu pieredzes kaujas laukā, tostarp radusies izpratne, ka nepieciešams stiprināt pretgaisa un krasta aizsardzību.

Runājot par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO, vai tas varētu notikt raitāk, Rinkēvičs paudis – tā kā Ukraina ir saņēmusi ES kandidātvalsts statusu, tā pavisam noteikti var pievienoties savienībai. Laba zīme esot tas, ka arī Moldova saņēmusi uzaicinājumu iestāties ES.

Savukārt NATO dalībvalstu vidū vēl nav izveidojusies vienprātība par to, ka Ukraina būtu jāpieņem aliansē. Neraugoties uz to, Rinkēvičaprāt, alianse redz, ko Ukraina pašlaik dara, tostarp izvērojami palielina savas armija spējas. Nebūs viegli pārliecināt visas 32 NATO dalībvalstis par Ukrainas pievienošanu, taču tās uzvara šajā karā kopējo noskaņojumu varētu mainīt.