Dzīves dārdzība: daļa viesnīcu ziemā būšot spiestas uz laiku apturēt darbu
Viesnīcu nozare kritizē valdību, ka tā nedarot neko gaidāmās energoresursu krīzes mazināšanai. Rezultātā – liela daļa naktsmītņu un restorānu Latvijas reģionos būšot spiestas apturēt darbu.
29 gadus strādājošā viesnīca "Roja" piedzīvojusi dažādas valstiskās krīzes, taču šajā rudenī, ziemā gaidāmā energoresursu cenu krīze liks kaut ko darīt pirmo reizi – uz vairākiem mēnešiem apturēt darbību. Viesnīcu asociācijā saka, – to spiestas darīt būs vēl liela daļa citu naktsmītņu reģionos. Iemesls – kurināmā iegādes, elektrības rēķinu un citu izdevumu summas būs lielākas nekā no visiem iegūstamais apgrozījums.
"Mēs esam aprēķinājuši, cik viesnīcā un restorānā ir jābūt noslodzei, lai atmaksātos mūsu darbs nesezonā – kā samaksāt algas. Nemaz nerunājot uzturēšanas izdevumus," saka viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode.
Tūristu skaits būtiski apsīkst līdz ar skolas sākumu septembrī. Viesnīcnieki apzinās – rudenī un ziemā cilvēki apceļos Latvijā krietni mazāk, jo arī viņiem pēc komunālo maksājumu kāpuma vairs nebūs palikuši brīvie līdzekļi, ko tērēt palikšanai viesnīcās un restorānos.
"Noteikti ļoti daudziem apkures sezona varētu būt sāpīgs laiks. Ja mēs slēdzam, tas slēdzam no 1. oktobra līdz 1. aprīlim ciet. Tas gan nenozīmē, ka pilnīgi ciet. Ja ir iepriekš saskaņoti pasākumi vai viesi, esam gatavi darboties. Varam siltumu pagriezt siltāk," teic viesnīcas "Roja" vadītāja.
Viesnīcas pagalmā sašķidrinātās gāzes auto. Uzpilda restorāna plītīm un ūdens uzsildīšanai vajadzīgo gāzi. Saimnieka seja drūma. Jāmaksā tieši divas reizes vairāk nekā pirms gada.
"Izdevumi lielāki, ieņēmumi mazāki. Līdz ar to mēs nevaram pacelt cenas ēdienam vai citām pozīcijām, jo arī cilvēku maksātspējas kapacitāte ir ierobežota. To sedzam no peļņas. Tā būs maziņa. Ja tā vispār būs," norāda viesnīcas "Roja" saimnieks Andris Vaivods.
Viesnīcu nozare kritizē valdību, ka tai neesot nekāda risinājuma briestošajai krīzei. Viesnīcnieki vēlētos, lai enerģētikā tiktu izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ļautu noteikt cenu griestus šķeldai, briketēm, granulām.
Ziemas apkurei vajadzīgās granulas viesnīcā "Roja" vēl nav iepirktas. Cenas esot šokējošas. Saimnieki neizpratnē – granulas Latvijā taču pietiek, tad kāpēc cena tik liela. Esot aizdomas, ka granulu ražotāji piespiež Latvijas iedzīvotājus konkurēt ar ārzemju eksporta cenu.
"Viņš teica, kāpēc man nepielikt cenu, ja Zviedrijā maksā vairāk. Tiešām varētu valstī valdība izsludināt enerģētisko krīzi, ka energoresursi nedrīkst būt tirgoti kādu laiku ārpus Latvijas, kamēr nav apmierinātas Latvijas vajadzības. Šajā brīdī ir jārīkojas kardināli, krasi un tūlīt," pauž viesnīcas "Roja" vadītāja.
Lai arī varētu šķist, ka reģionālās naktsmītnes vasarā ir noslogotas, patiesībā tā neesot. Latvijas iedzīvotāji bažās par jauniem kovida ierobežojumiem rudenī steidz baudīt atvaļinājumus ārzemēs, nevis apbraukā Latviju. Savukārt līdzšinējais balsts – tūristi no Vācijas – atcēluši rezervācijas bažās par Krievijas militārajiem draudiem Baltijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
