Uz saturu

Joprojām vairāki desmiti veikalu atsakās iesaistīties depozīta sistēmā

Vēl tikai šonedēļ veikalu plauktos drīkst atrasties dzērienu iepakojumi bez depozīta zīmēm. Noslēdzoties pusgadu ilgajam pārejas periodam, tirgotāji un dzērienu ražotāji gan stāsta, ka šādu preču skaits jau tagad veikalos ir niecīgs. Vienlaikus Valsts vides dienestam joprojām raizes rada atsevišķi tirgotāji, kuri, riskējot ar bargiem sodiem, spītīgi turpina pretoties un neiesaistās depozīta sistēmā, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Tuvojoties depozīta sistēmas ieviešanas pārejas perioda beigām, joprojām vairāki desmiti veikalu nav noslēguši līgumus par tukšās taras savākšanu."

1. augustā apritēs pusgads, kopš Latvijā darbojas depozīta sistēma, un līdz ar to būs noslēdzies arī tās ieviešanas pārejas periods. Tas nozīmē, ka no nākamās pirmdienas veikalu plauktos drīkstēs atrasties vien tādi dzērieni, kuri ir marķēti ar nu jau visiem pazīstamo depozīta zīmi. Ja tās nebūs, veikaliem prece jāatdod izplatītājam vai ražotājam.

Pēteris Liniņš
Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors

"Tuvu 100% ražotāji ir gatavi šīs sistēmas pilnīgai ieviešanai, jo ieviesta tā jau ir, beidzas tikai šis pārejas periods, kura laikā drīkstēja veikalu plauktos atrasties šie dzērieni gan ar depozīta zīmi, gan bez. Tā kā, no ražotāju viedokļa raugoties, es teiktu, ka šis darbs ir jau pilnībā paveikts."

Taču, piemēram, veikalu tīkla "LaTs" pārstāvis stāsta, ka dzērieni bez depozīta zīmēm gan vēl ir palikuši krājumos. Lai gan to apjoms nav liels, veikals paredz, ka 1. augustā, kad tos pārdot vairs nedrīkstēs, atsevišķi dzērienu plaukti šā iemesla dēļ būs tukšāki.

Jānis Derums
veikalu tīkla "LaTs" komercdirektors

"Mēs redzam, ka paliks produkti, kuriem, iespējams, ir mazāka aprite, nesezonāli. Mēs darīsim tā, ka tad mēs tos uz pirmo augustu ņemsim ārā no plauktiem un tad tālāk runāsim ar piegādātājiem. Bet tas skaits ir ļoti mazs, jo mēs jau divu, trīs mēnešus mēģinājām neiepirkt produktus bez depozīta zīmes vai arī, ja iepirkām, ņēmām, lai būtu labas akcijas."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

To, ka ne visi dzērienu krājumi bez depozīta zīmēm līdz nedēļas beigām tiks iztirgoti, paredz arī Valsts vides dienestā. Tur gan nesaredzot, ka tā būtu plaša problēma – drīzāk tie būs izņēmumi veikalos ar nelielu pircēju skaitu.

Atis Treijs
VVD Atkritumu pārvaldības nodaļas vadītājs

"Ja mēs skatāmies uz galvaspilsētu, mēs problēmas redzam mazāk, jo tā preču apmaiņa ir salīdzinoši liela. Mūsu lielākās bažas, protams, ir reģioni, vai reģionos paspēs iztirgot produkciju, kas ir bez depozīta zīmes. Bet, kā mēs skatāmies – absolūtais vairākums tomēr būs."

Taču vairāk par pārpalikumiem Valsts vides dienestu satrauc tie veikali, kuri ar dienestu nesadarbojas.

Joprojām ir vairāki desmiti veikalu, kuriem, lai gan depozīta iepakojumi būtu jāpieņem obligāti, joprojām līgumus par taras savākšanu nav noslēguši. Lielākais no tiem ir veikalu tīkls "Beta", kuram kopumā Latvijā ir ap 30 veikalu.

Kopumā tie ir desmit dažādi tirgotāji, kuri atsakās iesaistīties depozīta savākšanā. Par neiesaistīšanos sistēmā paredzēti arī bargi sodi, kurus Valsts vides dienests spītīgajiem veikaliem pamazām sāk arī piemērot.

Atis Treijs
VVD Atkritumu pārvaldības nodaļas vadītājs

"Kopējā summa uz šiem desmit tirgotājiem pārsniedz 10 000, ko mēs jau esam uzlikuši. Ja mēs skatāmies uz to apjomu, kādu soda sankciju mēs varam uzlikt vienā reizē, tad tie ir līdz 10 000. Un mēs to varam darīt arī atkārtoti, līdz šī iesaiste depozīta sistēmā tiek panākta."

Ar veikalu tīklu "Beta" TV3 sazināties neizdodas. Taču Tirgotāju asociācijā norāda, sistēmā, pēc viņu domām, joprojām esot trūkumi, kas arī esot galvenais iemesls, kādēļ mazākie tirgotāji atsakoties taru savākt vai to dara negribīgi. Tāpat samaksa par darbu esot pārāk maza, lai veikalus to darīt motivētu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Henriks Danusēvičs
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

"Mēs redzam, ka tie aparāti ir tehnoloģiski novecojuši, sievietei ir jāceļ 16 kilogramu kaste, nav loģiski mūsdienās. Tas, ka ir mūsdienīgs it kā šķirošanas centrs Rīgā, bet veikalā ar rokām ir jāpāršķiro viss tas, kas ir sabiris kastē, es nezinu, kā var teikt, ka tas ir 21. gadsimts. Mēs arvien vairāk dzirdam stāstus no maziem un vidējiem veikaliem, ka pārdevēji iet prom, jo viņi negrib nodarboties ar atkritumiem."

Tāpat tirgotāji vērš uzmanību, ka joprojām ir vairāki taras veidi, kuri atgādina tos, kuri ir depozīta sistēmā, taču patiesībā tos nodot nevar – tie ir, piemēram, alkoholiskie kokteiļi kā skārda, tā stikla iepakojumā. Vides ministrija gan iepriekš paudusi, ka šobrīd tiek saskaņoti grozījumi, kas no nākamā gada pavasara paplašinātu depozīta sistēmā nododamās taras klāstu, iekļaujot arī šādas dzērienu pudeles.

Orientējas izglītības jautājumos un labprāt dodas atspoguļot notiekošo reģionos, jo ir pārliecināts, ka stāstīt par dzīvi ārpus Rīgas ir būtiski.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm