Latvijā atkal ieplūst Krievijas dabasgāze; to iegādājusies arī "Latvijas gāze"
Latvijā atkal ieplūst dabasgāze no Krievijas, un tagad jau lielākos apmēros nekā iepriekš. Viens no komersantiem, kas iegādājies šo resursu un sūknē uz Latviju, ir arī kādreizējais monopolists "Latvijas gāze". Norises mūsu gāzes tirgū piesaistījušas arī Valsts drošības dienesta uzmanību, vēsta TV3 Ziņas.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gāze no agresorvalsts uz Latviju plūdusi, taču epizodiski un mazos apmēros. Pamatā tas tāpēc, ka vēsturiskais monopolists "Latvijas gāze" augstās cenas dēļ un bažās par sankciju regulējuma pārkāpšanu nepirka resursu no sava akcionāra Krievijas "Gazprom".
Pēdējās nedēļas laikā gāzes imports no Krievijas Latvijā uzņēmis jau krietni vērienīgākus apgriezienus, kas pat pārsniedz plūsmu no Lietuvas, kur atrodas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis. Rupji rēķinot, septiņās dienās reģiona dabasgāzes tirgū no Krievijas caur Latviju iesūknēta pusteravatstundu šā resursa. Salīdzinājumam – tas ir 10% no Latvijas gāzes patēriņa šogad pirmajos sešos mēnešos, un viena teravatstunda ir aptuveni viena sašķidrinātās gāzes kuģa krava.
Spriežot pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves datiem, vismaz daļa šīs gāzes nogulst arī pie mums, taču infrastruktūras operators "Conexus Baltic Grid", pamatojoties uz komercnoslēpumu, nesniedz informāciju, kas ir konkrētie komersanti un kam gāze paredzēta.
Saeima šomēnes grozīja Enerģētikas likumu, nosakot aizliegumu Krievijas dabasgāzes importam. Šī norma gan stājas spēkā tikai no nākamā. Attiecīgi līdz tam laikam sūknēt krievu gāzi uz Latviju atļauts. Jautājums tikai, kā par to norēķināties.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavasarī paziņoja, ka turpmāk maksājumus no Rietumu valstīm par dabasgāzes piegādēm pieņems tikai rubļos. Tam arī izstrādāta īpaša shēma, lai norēķinātos, taču, to izpildot, komersants var pārkāpt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Kā konkrētie darījumi varējuši notikt, lai gāze no Krievijas pie mums plūstu, īsti nav skaidrs arī par nozari atbildīgajā Ekonomikas ministrijā.
"Šobrīd ir uzņēmumi, kas spējīgi maksāt rubļos visu sankciju ietvaros un kaut kādā veidā tomēr ir veikuši šos pirkumus. Līdz ar to no tāda mūsu gāzes apgādes drošības viedokļa mēs varam pozitīvi uz to raudzīties, bet politiskā kontekstā jau prieka šeit maz."
TV3 Ziņas noskaidroja, ka viens no šiem uzņēmumiem, kas iegādājies dabasgāzi un patlaban sūknē to no Krievijas, ir kādreizējais monopolists "Latvijas gāze". Kompānijas pārstāvji laiku intervijai neatrada, taču norādīja, ka resurss iegādāts no cita piegādātāja, nevis Krievijas "Gazprom", un nav maksāts rubļos.
Vienlaikus "Latvijas gāze" sagādājusi mazāku apmēru, nekā patlaban tiek sūknēts no Krievijas, kas nozīmē, ka šo resursu iegādājušies arī citi komersanti un tie var arī nebūt no Latvijas, kas mūsu valsti izvēlējušies gāzes uzglabāšanai.
Norises gāzes tirgū piesaistījušas arī Valsts drošības dienesta uzmanību.
"Valsts drošības dienests atbilstoši savai kompetencei regulāri veic pārbaudes par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Jūsu minētā informācija ir Dienesta redzeslokā, tomēr to šobrīd atturēsimies komentēt."
No komentāriem par individuāliem gadījumiem atturējās arī Finanšu izlūkošanas dienestā, norādot vien, ka šogad jau saņemti vairāk nekā 50 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar sankciju apiešanu. Tas ir krietni vairāk nekā gadu iepriekš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
