VUGD skaidro, kā izglābt cilvēkus no augstceltnēm, ja kāpnes sniedzas vien 32 metru augstumā

Dārzciemā 28. jūlija naktī izskanēja trauksmes signāli kādā aptuveni 50 metrus augstā sešpadsmit stāvu ēkā. Kopā 30 cilvēki naktstērpos meklēja izeju starp šaurajiem gaiteņiem. Daudzi palika iekštelpās cerībā, ka ugunsdzēsēji atbrauks laikus un briesmas novērsīs.

"Tas bija plkst. 23.30 naktī, kad sāka degt. Kas tur notika, es nezinu, mūs tur nelaida. Atvērām logu un izvēdinājām kāpņutelpu," stāsta mājas iedzīvotāja.

Kādā 14. stāva dzīvoklī cilvēki bija piededzinājuši ēdienu. Piedūmotajās telpās atradās divi mājinieki – kāda vecāka gadagājuma sieviete un viņas dēls.

"Viņa ir pensionāre, pastaigāt nevar, knapi staigā. Ar to dēlu gan kaut kas nav kārtībā," zina teikt nama iemītnieki.

Mājas iedzīvotāji stāsta, ka situācija patiešām bija satraucoša, īpaši tāpēc, ka ēka ir tik augsta. Skriešus izkļūt pagalmā bez lifta, turklāt lielā barā, ir visai sarežģīts uzdevums. Piemēram, mazi bērni ir jānes lejā, turot rokās, cilvēki ar kustību traucējumiem vai slimnieki arī nevar gluži nolēkšot pa kāpnēm no padsmitajiem stāviem bez problēmām.

Šeit izšķirošs ir ugunsdzēsēju darbs, stāsta Rīgas reģiona pārvaldes vecākais inspektors Kristaps Kalvāns: "Mēs rēķināmies, ka autokāpnēm ir 32 metru garuma, kas nozīmē, ka tiksim līdz 10. stāvam. Ja ir vējains, drošības sistēmas autokāpnes necels augstāk."

Ņemot vērā, ka specializētā transporta pacēlājs nesniedzas pietiekami augstu, dienesta uzdevums ir pielāgot taktiku šādu augstceltņu iedzīvotāju evakuācijai: "Ja ugunsgrēks ir 15. stāvā un cilvēki ir iesprostoti, ugunsdzēsēji uzliek elpošanas masku un uzliek arī cilvēkiem, un izved viņus ārā."

Ēkām, kuru stāvu skaits sniedzas virs deviņiem, ir specifiski likumā atrakstīti noteikumi par ugunsdrošības prasībām, piemēram, katras kāpņutelpas galā jābūt balkoniem, kur patverties.

"Vecākām ēkām ir prasība pēc dūmu novades sistēmas. Augšējo stāvos atveras lūkas un dūmi iziet pa tām," stāsta Kalvāns.