Mežaparkā izskanēs astoņu mēnešu garumā restaurēts koru mūzikas "Zelta fonds"
Dziesmu svētkos ierasts, ka koris dzied un deju kolektīvs dejo. Retas ir tās reizes, kad dzīvā izpildījumā koris pavada dejotājus. Bet tieši šāds ir pēc nedēļas gaidāmais koncerts Mežaparka lielajā estrādē. Tam par godu nācies restaurēt senās koru dziesmas, kurā pat nebija saglabājušās notis, vēsta TV3 Ziņas.
Līdz koncertam atlikusi nedēļa. Sēžam ar idejas autoru tukšajās tribīnēs un spriežam, kā te izskatīsies.
Esot ne gluži satraukums, bet liela atbildības sajūta. Sapnis lolots desmit gadu garumā.
"Šeit jau arī tā ideja radās, kad koris bija tribīnē, mēs dejotāji, bijām laukumā, un sajūtas, kad tas lielais koris dzied, dejojot ir fantastiskas. Kas nav piedzīvojuši, grūti aprakstīt", stāsta idejas autors Edžus Arums.
Tas gan ir milzu izaicinājums, jo dejas ritmam jābūt nekļūdīgam, bet dzīvs kora izpildījums nav tas pats kas ieraksta plate. Maz pamazām ideja tomēr guva atbalstu.
Nākamās nedēļas koncertā viss mainīsies vietām – skatītāji sēdēs tribīnēs, kur parasti koristi, savukārt dziedātāji un dejotāji paliks šeit, lejā. Un stingrais dalījums starp dziesmu un deju beidzot pazudīs.
Tas nav viegli, jo skatuve būvēta, lai skaņa plūstu virzienā no tribīnēm uz priekšu, nevis otrādāk.
"Šeit, kur mēs sēžam un līdz pat 60-kurai rindai, savukārt dejotāji līdz pat pusloka augšai mēģināsim visu apdzīvot", skaidro Edžus.
Gadu meklēta tāda koru mūzika, pie kuras var dejot. Sijāta, līdz kamēr atrasta, bet – nācās secināt, ka daudziem skaņdarbiem notis nav saglabājušās. Labākajā gadījumā vien sliktas kvalitātes ieraksti.
Sekoja zvans Edgaram Lindem ar lūgumu notis pēc dzirdes restaurēt. Viņš uzreiz piekrita, lai gan saprata, ko tas nozīmē.
"Orķestri norakstot, klausies – austiņas uzlicis, sakoncentrējies, un lēnām fiksē uz nošpapīra, bet būtībā datorā", stāsta nošu restaurators Edgars Linde.
Astoņu mēnešu garumā diendienā klausīti ieraksti, kas vietām tik padiluši, ka instrumenti lāgā vairs pat nav saklausāmi.
"Sevišķi 1950-60. gadu ierakstiem, kur lenta ir tik nomocīta bijusi, pamatlīnijas tu dzirdi, pārējās izdomā. Raksti klāt, kā vajadzētu būt. Kā jābūt. Grūtība savilkt kopā, lai tas ir ritmiski un tā, kā vajag dejotājam, nevis kā katrs kordziedātājs iedomājas, ka es te vilkšu garāk kā sirds pavēl, bet tā, kā tie dejas soļi jāliek. Nevar ne aizkavēties, ne par ātru", stāsta Linde.
Deja dziedās un dziesma dejos koncertos Mežaparkā – nākam piektdien un sestdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
