Kandidātu sarakstu iesniegšana noslēdzās otrdien, 2. augustā, kad Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegti un reģistrēti trīs kandidātu saraksti. Kandidātu sarakstus 14. Saeimas vēlēšanām iesniedza politisko partiju apvienība "Apvienība Latvijai" ar 73 kandidātiem, politiskā partija "Kristīgi progresīvā partija" ar 31 kandidātu un politiskā partija "Partija "Vienoti Latvijai" ar 28 kandidātiem. Visi saraksti iesniegti visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos.
Kā rakstīts "Kristīgi progresīvās partijas" programmā, partijas mērķis ir "vadīt procesus Latvijas valstī un sabiedrībā ar metodēm, kas balstītas uz mūsdienīgas zinātnes sasniegumiem." Viens no partijas līderiem ir 7. Saeimas deputāts Imants Burvis, kurš ar pirmo numuru kandidē Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
"Katram savs personīgais mērķis ir Latvijas demogrāfija un Levita kunga sociālā aizsardzība valstī."
"Kristīgi progresīvā partija" arī norāda, ka ciena "latviešu tautas ģimeņu vērtības un Latvijas iedzīvotāju kristīgās vērtības".
Nākamie sarakstus iesniedza pārstāvji no "Apvienības Latvijai". Tajā pārstāvētas trīs partijas: "Tēvzemes mantojums", partija "Brīvai stiprai Latvijai" un "Par cilvēcīgu Latviju", kas ir "KPV LV" pēctece. Apvienības vadītājs un Vidzemes saraksta līderis, Saeimas deputāts Māris Možvillo uzsver, ka šobrīd vissvarīgākais ir nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
"Lielākoties visas programmas paredz, ka nu tik būs, nu tik dalīs, nu tik būs nauda un visiem viss būs šokolādē, un cilvēki dzīvos. Un tie, kas netic, ka būs šokolādē, tie atkal trako un saka, ka viss būs slikti. Mēs esam mērenā ceļa gājēji. Nevarētu teikt kā Kariņš, ka, draugi, būs labi! Bet ar tādu lēnu garu un apdomāšanos mēs varam arī šo ziemu pārdzīvot un arī visas šīs te krīzes, kas nāk viena pēc otras virsū," pauda apvienības "Apvienība Latvijai" priekšsēdētājs.
"Apvienība Latvijai" kā savu mērķi min sociāli taisnīgu un latvisku Latviju.
Pēdējā vēlēšanu cīņā ir iesaistījusies partija "Vienoti Latvijai". Tās programmā ir tikai viens vārds: "tautvaldība". Izteikumos vēl skopākas bija partijas pārstāves, kuras Centrālo vēlēšanu komisiju pameta, neatbildot uz žurnālistu jautājumiem.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties šeit.
Salīdzinājumam 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā bija reģistrēti 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie saraksti, kuros bija iekļauts 1461 deputātu kandidāts. Savukārt pēdējo reizi 19 deputātu kandidātu saraksti Saeimas vēlēšanām tika reģistrēti 2006. gadā, 9. Saeimas vēlēšanās.
Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem Saeimas vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti ir numurējami, numuru piešķirot izlozes kārtībā. Līdz ar piektdien, 5. augustā, plkst. 13.00 Saeimas Sarkanajā zālē (Jēkaba ielā 16, Rīgā) notiks CVK sēde, kurā tiks izlozēti 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izloze notiks deputātu kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā, kas redzama CVK 14. Saeimas vēlēšanu mājaslapā.
Lai pārliecinātos, ka visi sarakstā pieteiktie kandidāti atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām un uz viņiem nav attiecināmi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi, pēc sarakstu reģistrēšanas saraksti tiek nodoti pārbaudēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.
Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus.
Kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem. Kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkstēja iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas partijas un reģistrētas partiju apvienības.
Lai varētu iesniegt kandidātu sarakstu, partijai bija jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un tajā bija jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Ja kandidātu sarakstu iesniedza partiju apvienība, tajā ietilpstošajām partijām arī bija jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. 14. Saeimas vēlēšanās termiņš, līdz kuram jābūt dibinātām partijām, lai varētu iesniegt deputātu kandidātu sarakstu, bija 2021. gada 30. septembris.
Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu noteica CVK proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kāds bija reģistrēts Fizisko personu reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas – šā gada 31. maijā. Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Rīgas vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanās ir 36 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 13 deputātu vietām, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputātu vietas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
