Šķeldas ražotāji: Šķeldas un citu energoresursu cena ir "nenormāla"
Auksti drebuļi arī vasarīgi siltajās dienās pārņem, domājot par gaidāmo apkures sezonu, kas būs smaga. Jautājums – cik maksās siltums, un vai varēsim to atļauties. Šķeldas tāpat kā citu energoresursu cena šobrīd ir neadekvāta un vērsusi pat Konkurences padomes uzmanību. Vēl gan nav teikts, ka tirgū notikušas nelikumības, bet iedzīvotāji un uzņēmumi aicināti ziņot, ko aizdomīgu pamanot, vēsta TV3 Ziņas.
Ar Latvijas valsts mežu pārstāvi staigājam gar šķeldas grēdām, kas ziemā sildīs Rīgas un Jelgavas iedzīvotājus.
"Šīs ir pārdotas, un līgumi līdz aprīlim saslēgti – neviena lieka kubikmetra vairs potenciāli nebūs," stāsta AS "Latvijas Valsts meži" Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks.
Situācija tiešām nebijusi. Krievijas noziegumu dēļ pieprasījums pavasarī šķeldas cenu uzdzina debesīs, un tur tā joprojām turas.
"Mēs ražojam meža šķeldu – no kokiem un zariem, apaļkoksni nešķeldojam," skaidro Keziks.
Aizbraucam arī aplūkot procesu dabā – redzam pērnos zarus, ko šķeldo "Rīgas siltuma" vajadzībām.
"Mūsu process "Latvijas Valsts mežos" ir ļoti garš, šogad tirgojam to, ko pagājušajā gadā saražojām. Ir jauni kritēriji, kam ko un kā pārdodam. Uz nākamo gadu rezultātus redzēsim, bet process ir lēns – redzēsim tikai nākamgad," saka AS "Latvijas Valsts mežu" Enerģētisko koksnes produktu vadītājs.
Siltuma ražotāji gan mierina, – šķeldas pietiekot, problēma ir tikai un vienīgi cena, kas, citējot nozari, šobrīd ir nenormāla. Taču arī eksporta aizliegums nebūtu risinājums.
Šķeldas cena pret pagājušo gadumiju – pirms Krievijas sāktā kara – līdzīgi kā ar citiem resursiem, ir dubultojusies. Bet tieši šķeldas tirgum Konkurences padome tagad pievērsusies īpaši. Principā tāda piesardzība, lai saprastu, vai ir pamats uzsākt nopietnāku tirgus uzraudzību.
"Mēs nesakām, ka kaut ko atradīsim, bet galvenais tikt skaidrībā, kādas ir problēmas," norāda Konkurences padomes loceklis un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.
Šai priekšizpētei piešķirta steidzamība, bet tāpat rezultāti, visticamāk, gaidāmi vien septembrī. Valsts mežos spriež, ka, visticamāk, secinājums arī būs, ka nostrādājuši tirgus likumi gluži kā pēc mācību grāmatas.
Siltuma ražotājus gan satrauc ne tikai šķelda, bet arī citi energoresursi – tos Konkurences padome nav sākusi pētīt, bet ir gatava to darīt, ja saskatīs tādu nepieciešamību.
"Mēs neesam saņēmuši signālus, kas attiektos uz mūsu kompetenci – aizliegtas vienošanās, kas ietekmētu tirgus cenu. Mēs aicinātu šādu informāciju mums sniegt tiem, kas novērojuši sadārdzinājumu. Tad mēs vērtētu arī šo tirgu izpēti," saka Konkurences padomes loceklis un priekšsēdētāja vietnieks.
Siltuma ražotāji uz gaidāmo sezonu raugās ar nopietnām bažām – ne tāpēc, ka trūktu resursu, bet bailēs, ka klienti nespēs par siltumu samaksāt. "Jūrmalas siltuma" vadītājs arī atgādina, esam atkarīgi no kaimiņiem ar dabasgāzes infrastruktūru, tāpēc ar kādiem eksporta aizliegumiem aizrauties nevajadzētu.
"Tas, kas jādomā iedzīvotājiem, par energoresursu taupīšanu. Ēku siltināšana vairs nav nopietni, bet apkures sistēmu ieregulēšana, logu noblīvēšana – ja tas vēl nav darīts, nu gan ir pēdējais laiks, jo šī ziema būs saspringta, un cerēsim, ka risinājums būs."
Ar to siltumražotājs domā valsts atbalstu un finanšu instrumentus, optimistiski cerot, ka bezgalīgi cena tik augstu turēties nevar un tai vēl šosezon būtu jāsāk krist.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
