Pensionāri skeptiski, vai pie esošās inflācijas pensiju palielinājums uzlabos viņu labklājību

Pensijas indeksē ik gadu. Parasti tas notiek 1. oktobrī. Šogad gan nolemts pensijas palielināt divus mēnešus agrāk, jo pamatīgās inflācijas dēļ jau šobrīd daudziem pensiju saņēmējiem ir grūtības samaksāt rēķinus vai iegādāties nepieciešamās ikdienas preces. Atkarībā no darba stāža šogad indeksētās pensijas pieaugs par vidēji 23%.

"Indekss ir atkarīgs no inflācijas. Un inflācija, ja mēs ņemam vērā no pagājušā gada 1. augusta līdz šā gada 31. jūlijam, tā ir lielāka nekā 21%. Tas arī veido šā indeksa pamata daļu," skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Piemēram, ja vecuma pensija šobrīd ir 300 eiro, senioram ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem – pensija būs 369,62 eiro jeb teju par 70 eiro lielāka. Ar stāžu virs 45 gadiem, pieaugums jau būtu virs 70 eiro. Vēl klāt nāk arī dažu eiro piemaksa par darba stāžu līdz 1995. gadam, kur arī likme šogad nedaudz celta. Sliktā ziņa gan – rekordlielo pensiju pieaugumu jau šobrīd daļēji "apēdusi" inflācija, un to apzinās arī paši seniori.

"Pie līdzšinējām cenām tas ir ļoti maz. Jo kādi ir rēķini elektrībai, gāzei, visam, arī produktiem, tas ir šausmīgi. Bet, protams, ir labi, ka kaut kas," saka pensionāre Marija.

"Tā indeksācija mums neko nedod. Es strādāju 32 gadus, bet mana pensija ir tikai 286 eiro, ir smieklīgi par to runāt, kāda tā indeksācija," uzskata Ariadna.

Bet tagad būs par 23% vairāk. Tomēr dzīvot par tādu naudu nevar. Turklāt joprojām ir liels skaits senioru, kuriem pensijas pieauguma nebūs vispār, jo viņi izvēlējušies saņemt naidīgās kaimiņvalsts pensiju.

"Es vispār palikšu bez Krievijas pensijas. Tagad tieši eju uz banku prasīt, kur lai saņemu pensiju. Jo esmu bez Latvijas un arī bez Krievijas pensijas palikusi. Tā, lūk," stāsta pensionāre Ludmila.

Labklājības ministrijā vienlaikus akcentē, – šogad pensijas pilnībā indeksē līdz 534 eiro. Tātad lielāku pensija saņēmējiem šī ir maksimālā summa, no kuras aprēķina piemaksu. Vienlaikus absolūts vairums pensionāru tik daudz nesaņem – vidēji pensija Latvijā šobrīd ir aptuveni 400 eiro, taču tūkstošiem cilvēku saņem vēl mazāk. Un, tā kā šie seniori inflāciju izjūt vissāpīgāk, Pensionāru federācija jau atkārtoti aicina mazo pensiju saņēmējiem indeksāciju veikt biežāk.

"Pie šādas inflācijas noteiktu būtu nepieciešama pensiju indeksācija divas reizes gadā. Un te mēs vienmēr ar politiķiem, tai skaitā Labklājības ministriju, neesam varējuši vienoties, kura tad mums te Latvijā ir tā mazā pensija –  vai tie ir 350 vai 400 eiro. Un tās nelielās pensijas tiešām būtu jāindeksē arī aprīlī," norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča (AS).

Pensiju saņēmējiem gan jāņem vērā – lai gan indeksācija piemērota jau no šā mēneša, pensijas pārrēķinātajā apmērā sāks izmaksāt septembrī.

"Augustā cilvēki vēl saņems iepriekš saņemto pensiju, tādu, kāda tā bija jūlijā. Bet augusta palielinājumu izmaksās kopā ar septembra indeksēto pensiju. Savukārt oktobrī būs jau indeksētā pensija viena mēneša apmērā," teic Barča.

Kopumā pensija indeksācija no valsts budžeta šogad izmaksā aptuveni 230 miljonus eiro.