"Zebra" analizē bremzēšanas ceļa garumu, uzņemot 90 un 130 km/h ātrumu. Rezultāti pārsteidz!

Raidījuma vadītājs Pauls Timrots iesāk: "Mēs katrs esam redzējuši kādu cilvēku, kurš uz šosejas ar mašīnu nereāli nesas. Nav jau daudz tādu cilvēku, bet ir tādi, kas visiem nesas garām. Taču es, piemēram, nekad neesmu redzējis nevienu, kurš panesas garām, bet pēc tam kaut kur apstājies skrietu tālāk līdz mājai ar kājām. Tādi taču nav redzēti, vai ne? Jo būtībā, ja uz kaut kurieni steidzies ar 150 kilometriem stundā, tad, izkāpjot no mašīnas, turpināsi skriet, cik nu vien elpa un sirds ļauj? Bet, nē, parasti izkāpj, nospiež signalizāciju un mierīgi kaut kur dodas. Tas nozīmē, ka ātras braukšanas cēlonis ir kaut kur citur," secina Timrots.

Pērn veiktais pētījums par Ceļu satiksmes drošības ietekmējošo faktoru rādītājiem jeb KPI norāda, ka pilsētas apstākļos atļauto braukšanas ātrumu neievēro 58,6% autovadītāju un vidējais braukšanas ātrums ir 58 kilometri stundā. Tāpat šajā pētījumā secināts, ka atļauto braukšanas ātrumu ārpus pilsētām neievēro 71% autovadītāju, bet vidējais braukšanas ātrums sasniedz 106 kilometrus stundā.

"Zebra" piedāvā skatītājiem eksperimentu, – nepārredzamu krustojumu, no kura parādās ar 90 kilometriem stundā braucošs spēkrats, un tiek analizēts, cik laika nepieciešams, lai tas noreaģētu, nospiestu bremzes un apstātos. Līdzīgs eksperiments tiek atkārtots, braucot ar 130 kilometriem stundā. Izrādās, jo lielāks ātrums uzņemts, jo riskantāk braukt un zīmīgi ilgāks laiks nepieciešams, lai spēkrats apstātos. Piemēram, starp uzņemtu ātrumu 90 kilometri stundā un 130 kilometri stundā, bremzēšanas ceļš atšķiras par 41 metru.

CSDD skaidro, ka ātruma pārsniegšana ir ļoti izplatīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums ceļu satiksmē. Autovadītāja pārgalvība, agresīvs braukšanas stils un nerēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem un pasažieriem ir daudzu traģēdiju cēlonis, jo tieši ātruma pārsniegšanas rezultātā fiksētie ceļu satiksmes negadījumi ir ar smagi cietušiem vai bojā gājušiem cilvēkiem.