Turcijas piekrastē atrasts pasaulē senākais kuģa vraks. Tas nogrimis piramīdu būvniecības laikā
Turcijas piekrastē pie Kekovas salas arheologi atklājuši, iespējams, pasaulē senāko kuģa vraku. Tas jūras dzelmē nogulējis aptuveni 4400 līdz 4700 gadu, bet atrastie māla trauki ļauj ielūkoties laikā, kad tika celta Gīzas Lielā piramīda un senie jūrasbraucēji jau uzturēja tirdzniecības sakarus starp tāliem reģioniem.
Lai gan kuģa koka konstrukcija līdz mūsdienām nav saglabājusies, pētniekiem izdevies atgūt senus keramikas traukus jeb amforas. To izpēte var palīdzēt atklāt, kādi bija tā laika jūras tirdzniecības ceļi un ko cilvēki pārvadāja pāri jūrai.
Zemūdens izrakumi sākās šā gada sākumā. Māla analīze liecina, ka trauki, visticamāk, izgatavoti darbnīcās Jordānas ielejā agrā bronzas laikmeta periodā. Pētnieki pieļauj, ka amforās pārvadāta olīveļļa vai vīns.
Kuģis nogrimis laikā, kad tika celta viena no pasaules slavenākajām celtnēm. Gīzas Lielā piramīda tapusi aptuveni pirms 4580 gadiem, tātad ap to pašu laiku, kad, iespējams, jūrā devās arī liktenīgais kuģis.
Trauki atklāj seno tirdzniecības tīklu noslēpumus
Līdzīgi trauki iepriekš atrasti pie Gīzas, Sakāras un Abusīras piramīdām Ēģiptē, kā arī Trojā un Krētas salā. Šie atradumi liecina, ka jau pirms tūkstošiem gadu starp Vidusjūras reģioniem pastāvējuši plaši tirdzniecības sakari.
Arheologi pieļauj, ka kuģis ceļā devies no kādas Levantes piekrastes ostas un, iespējams, braucis Trojas vai Krētas virzienā, kad nogrimis.
Izrakumus vadīja Antālijas muzeja uzraudzībā strādājošais asociētais profesors Hakans Onizs, saņemot Turcijas Kultūras un tūrisma ministrijas atļauju.
Turcijas kultūras un tūrisma ministrs Mehmets Ersojs uzsvēris, ka atradums var būtiski papildināt zināšanas par seno jūras tirdzniecību. Māla analīze norāda uz iespējamo trauku izcelsmi Jordānas ielejā, savukārt līdzīgu priekšmetu atrašana Ēģiptē, Trojā un Krētā palīdz rekonstruēt reģionus savienojušos tirdzniecības tīklus.
Viens trauks atklāj pārsteidzošu detaļu par jūrnieku ikdienu
Īpašu pētnieku uzmanību piesaistījusi viena no atrastajām amforām. Uz tās konstatētas deviņas atšķirīgas atzīmes un divi caurumi trauka korpusā.
Eksperti pieļauj, ka tas varētu būt izmantots piena pārstrādei, piemēram, siera vai sviesta gatavošanai. Šāda versija liek domāt, ka senie jūrasbraucēji garākos ceļojumos varēja ņemt līdzi arī kazas, lai pienu pārstrādātu un paši gatavotu piena produktus.
Atradums var atklāt ne tikai to, kādas preces senatnē pārvadāja pa jūru, bet arī to, ko jūrnieki ēda un kā organizēja ikdienas dzīvi ilgstošu braucienu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
