Krievijas karš Ukrainā daudziem Latvijas iedzīvotājiem atsauc atmiņā mūsu pašu vēstures vissāpīgākās lappuses. Šodien Ikšķilē savu ikgadējo salidojumu pulcējās politiski represētie un karš Ukrainā, protams, atbalsojās arī šajā pasākumā. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents izteicās arī par šobrīd Eiropas Savienības dienaskārtībā esošo iniciatīvu par krievu tūristu neielaišanu Eiropā.
Apcietinājumi un izsūtījumi, salauzti likteņi un izpostītas dzimtes. Tie ir tie nežēlīgie un netaisnīgie pāridarījumi, ko Latvijas politiski represēti piedzīvojuši no svešu varu rokas.
Šodien Ikšķilē jau 23. politiski represēto personu salidojumā šīs šausmas pārdzīvojušie gan tur možu garu. Iespēja atkal tikties un aprunāties ar laika biedriem, kuri viens otra pieredzēto lieliski saprot.
Sanākušie pierakstās un kartēs rāda, kur kuru liktenis savulaik aiznesis.
"Tomskas apgabals. Koževņikovas rajons. Ļoti patīkama nosaukuma sādža "Svobodnaja Žizņ" – "Brīvā dzīve". Tas bija 1949.gadā. Man bija astoņi gadi", stāsra Gunārs.
Viņš bija viens no 42 000 izsūtīto 1949. gadā. Mājās atgriezās pēc 14 gadu pavadīšanas Sibīrijā.
Tālivaldis jau bija pusaudzis, kad viņu deportēja. Pēc atgriešanās mājās sportoja, ir mūsu volejbola vecmeistars, savukārt izsūtījumā abiem ar tēvu bija jābūvē dzelzceļš, vēlāk strādāja katlumājā: "Lai Dievs nedod piedzīvot to, ko mēs piedzīvojām. Tās šautenes, tie automāti. Tās kakāšanas. Vecāmāte ceļā man nomira. Satina lupatu deķī un no vagona laukā. Laukā, ne jau glabāja. Ne jau viņa viena mira, mira simtiem."
Salidojums lielā mērā aizvadīts Krievijas sāktā kara Ukrainā zīmē. Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs uzsvēra, ka mūsu sibīrieši, kuriem bija lemts atgriezties dzimtenē, pēc valsts neatkarības atjaunošanas pēdējos 30 gadu dzīvoja un nosirmoja pārliecībā, ka ļaunākais palicis pagātnē.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Šogad esam pieredzējuši neiedomājamo ārprātu – mūsu dzimtenes iekarotāju idejisko mantinieku, Krievijas, iebrukumu neatkarīgā un demokrātiskā Eiropas valstīs Ukrainā. Ar ukraiņu brīvības cīnītājiem mūsu tēvi gulēja uz blakus nārām soda nometnēs. Ar ukraiņu mātēm un bērniem mēs dzīvojām kaimiņos Sibīrijās sādžās", norāda Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.
Represētie arī pauda gandarījumu par lēmumu nojaukt Okupācijas un citus padomju pieminekļus Latvijā.
Svelmainajā estrādē ar koncertu uzstājās Kijivas Nacionālā Akadēmskā operetes teātra soliste Mariana Bondara. Arī viņas vecmāmiņa savulaik izsūtīta.
Pēc pasākuma Valsts prezidents Egils Levits atzīmēja, ka mēs esam pateicīgi represētajiem par to, ka viņi izdzīvoja un iznesa Latvijas brīvības karogu līdz mūsu valsts neatkarības atjaunošanai: "Ko piedzīvoja represtētie toreiz, to tagad piedzīvo ukraiņi. Tas, protams, maina visu siutaciju. Es šodien uzsvēru to, ka Eiropas līmenī jāpārtrauc izsniegt vīzas krievu tūristiem. Tas nav politiski un morāli attaisnojumi – kamēr krievu armija slepkavo Ukrainā, tikmēr krievu tūristi atpūšas Eiropā.
Vienlaikus prezidents rosināja, ka jāpārskata Latvijā jau izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas. Krievijas agresijas atbalstītājiem tās jāanulē.
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.
