Vietvaras, saskaroties ar grūtībām sagādāt kurināmo, aicina valdību būt aktīvākiem
Šovasar dzīvojam ļoti pretrunīgu vēstījumu laikā. No vienas puses, valdība turpina mierināt, ka šķeldas tirgū ir gana, arī dabasgāzei, visticamāk, vajadzētu pietikt un attiecīgi ko kurināt nākamajā apkures sezonā būs. No otras puses, pašvaldībām un to siltumapgādes uzņēmumiem milzu grūtības energoresursus sagādāt.
Lai rastu atbildes uz raižpilnajiem jautājumiem, Latvijas Pašvaldību savienība šodien aicināja pie sevis valdības pārstāvjus. Vēl pirms sanāksmes Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente TV3 Ziņām norādīja, ka problēmu lērums – milzīgas cenas un tirgotāji bieži gatavi slēgt tikai īstermiņa līgumus bez garantijām ar priekšapmaksu. Vai arī savu produktu nepiedāvā vispār cerībā to vēlāk pārdot par vēl augstāku cenu.
"Cenšas noturēt savu jebkuru zaru čupu un notirgot pēc iespējas dārgāk. Šodien, rīt, decembrī – nezinu. Mēs uzskatām, ka ir jābūt valsts intervencei, lai varētu to noregulēt. Tas viss beigās atspoguļojas tarifos."
Intervence nepieciešama tāpēc, ka beigu beigās vismaz daļu sadārdzinājuma kompensēšot valsts, savukārt iedzīvotāji, ņemot vērā tik un tā milzīgo izmaksu kāpumu, būšot iedzīti strupceļā.
Lai saprastu, cik ļoti, piemēram, gāze kļuvusi dārgāka, biržas cena, atbilstoši kurai pamatā slēdz līgumus, pirms gada bija 28 eiro megavatstundu, tagad – 226 eiro.
Pie šādām cenām iegādāta gāze tajās pašvaldības, kur pamatā kurina ar gāzi, rezultētos arī apkures tarifos manāmi vairāk nekā 200 eiro par megavatstundu, norāda Siltumuzņēmumu asociācijā. Bez PVN. Dramatisks pieaugums un daudzviet Latvijā paziņojumi par jaunajiem apkures tarifiem vēl tikai priekšā.
Pašvaldību savienība aicināja valdību energoresursu tirgus stabilizācijā iesaistīt valstij piederošos uzņēmumus. "Latvijas Valsts meži" varētu pārdot vietvarām šķeldu par ekonomiski pamatotu cenu, savukārt "Latvenergo" palīdzēt gāzes sagādē. Citādi pašvaldības, redzot piedāvātus miljonu vērtus līgumus bez garantijām vai apdrošināšanas, neziņā ko darīt.
"Kurš uzņemas atbildību, ja pēkšņi kāds komersants pazūd? Mēs esam iedzīti sprostā. Mēs nevaram pieņemt lēmumu, jo nevaram valsts vai pašvaldības mantu šāda veidā iztērēt, tajā pašā laikā mums ir kaut kā jānodrošina iedzīvotājiem pakalpojums."
Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka patlaban gatavo likumgrozījumus, lai valsts uzņēmumiem, piemēram, tie pašiem "Latvijas Valsts mežiem" vai "Latvenergo", krīzes situācijās varētu uzdot darboties atbilstoši kopējām tautsaimniecības un visas sabiedrības interesēm, nevis primāri domāt par savu peļņu, kā to patlaban paredz normatīvie akti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
