Uz saturu

Kazāks: Sajūtu līmenī ekonomiskā situācija rudenī būs sāpīgāka nekā skaitliski

2022. gada 18. augustā 8:40

Latvijā sajūtu līmenī ekonomiskā situācija rudenī būs sāpīgāka nekā skaitliski, intervijā TV3 Ziņu raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kazāks norādīja, ka valdības lēmumi pašreizējā energokrīzē ir adekvāti, jo iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts, lai pārdzīvotu šoku. Jāsaprot, ka virkne pārmaiņu ekonomikā ir paliekošas, tāpēc patērētājiem ir jāmaina uzvedība – paradumus, jākļūst energoefektīvākam, piemēram, jāsiltina mājas, lai izmaksas ietekmētu mazāk sāpīgi. Valdībai būtu jāveido situācija tā, lai valstiski var nospraust griestus energoresursu cenām ilgtermiņā, lai iedzīvotāji un uzņēmēji ar tām var rēķināties, sprieda Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents
Mārtiņš Kazāks

"Sajūtu līmenī situācija būs sāpīgāka nekā ciparos, jo būs sektori, kas joprojām "mauks" un ekonomiku vilks, bet būs sektori, kas kritīs. Tā kopējā situācija izlīdzināsies. Bet kopumā diemžēl, raugoties uz rudeni un jo īpaši uz ziemu, ar tik augstu inflāciju un tik strauju energoresursu kāpumu, kas ir inflācijas pamatā, protams, ekonomika sabremzēsies."

Pēc viņa sacītā, līdzšinējais uzņemtais valdības virziens ir pareizs, bet vēl atlicis daudz darāmā, darbu ir daudz un vienmēr var labāk. Vienlaikus viņš prognozēja, ka virkne jautājumu straujāk risināsies pēc Saeimas vēlēšanām. Jāatceras, ka patlaban ir priekšvēlēšanu laiks, un arī nākamā gada budžets ir priekšvēlēšanu budžets.

Viņš pozitīvi novērtēja valdības lēmumu attiecībā uz iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstu, jo iedzīvotāji var rēķināt, cik tas viņiem maksās. Taču ar steigu jārisina neziņa, vajadzētu skaidri izprast situāciju un arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem pateikt, kas notiks ar gāzes piegādi nākotnē, vai termināli būvēs vai ne. Vislabāk, lai tas notiek līdz nākamā gada apkures sezonai. Tas dotu iespēju pateikt, kādas būs elektroenerģijas cenas, ar ko patērētājiem rēķināties.

Pēc Kazāka teiktā, ekonomiskā situācija ir grūta, inflācija augs un saglabāsies augsta ilgāk, nekā sākotnēji iedzīvotāji sagaidīja, recesijas iespēja gada beigās ir diezgan augsta, tāpēc ekonomiskā situācija būs grūta, bet nebūs slikta, jo ir iespēja krīzi pārdzīvot, atbalstot tos iedzīvotājus un ekonomikas sektorus, kam klājas vissliktāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš ieteica iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, cik augsta vai zema ir inflācija un vai ekonomika aug jeb krītas, investēt sevī, savās prasmēs veselībā un bērnos, jo cilvēks ar labām prasmēm darba tirgū allaž jutīsies labāk. Tiem, kam ir atbilstošas prasmes, algas aug, tiem, kam prasmes ir vājākas, valstij būs jāpalīdz. "Jāapkopo valsts bāzēs pieejamā informācija un jāsaprot, kuram iedzīvotājam kurā brīdī ir jāpalīdz. Jādomā ne tikai par to, kā ieejam šajā ziemā, bet kā iznāksim no tās ārā. Nepieciešama valsts spēja izvērtēt un sniegt atbalstu ilgstoši bez dārgas birokrātijas," viņš ieteica.

Kazāks teica, ka pakāpeniski pārmaiņas pēc Krievijai noteiktajām sankcijām seko – Krievijai militāros resursus iegūt kļūst arvien grūtāk, tās ekonomika neaug vai augs krietni lēnāk, kritums mazāk nekā prognozēts, lielā mērā tāpēc, ka Eiropas ekonomika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Tieši atteikšanas no tiem ir kritiski svarīga, jo tas ir Krievijas galvenais ienākumu avots. "Šis nav Ukrainas karš, šis ir arī mūsu visu karš," teica Kazāks, piebilstot, ka ir svarīgi atbalstīt tos Krievijas iedzīvotājus, kas aktīvi iestājas pret karu, bet to, kas atbalsta Putina politiku, nauda Latvijā nav vajadzīga. Šis ir ģeopolitisks jautājums, jānovelk līnija un viss.

Viņš arī piebilda, ka patlaban galvenais Eiropas atkarības elements no Krievijas ir caur energoresursiem. Vācija ir īpaši atkarīga no Krievijas energoresursiem, kamdēļ cenu līmenis ceļas visā Eiropā.

Iepriekšējās krīzēs monetārā politika bija atbalstoša, jo inflācija bija zema, tolaik problēma bija pārāk zema inflācija. Patlaban inflācija ir nepieņemami augsta, virs 20%. Šā iemesla dēļ monetārā politika ir kļuvusi arvien ierobežojošāka, palielinot procentu likmes, lai inflācija neiesakņojas. Pēc Kazāka teiktā, būtu krietni "sāpīgāk", ja inflācija šādi turpinātu augt ik gadu. No fiskālā viedokļa būtiskākais ir padarīt iedzīvotājiem un uzņēmējiem inflāciju mazāk sāpīgu. Taču jāatceras, ka jebkurš par daudz iedotais eiro, potenciāli var palielināt inflāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm