Cilvēkiem ar kustību traucējumiem vairums Rīgas publisko ēku ir nepieejamas
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" turpmākos trīs mēnešus apsekos Rīgas ielas, lai noskaidrotu, cik pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos ir veikali, kafejnīcas un citas ikviena cilvēka ikdienā nepieciešamās vietas. Darbos biedrībai palīdzēs brīvprātīgie un pieejamās ēkas būs atzīmētas speciāli izveidotā mājaslapā.
Latvijā, Igaunijā un Somijā pieejamās atpūtas vietas un objektus biedrība "Apeirons" jau šobrīd apkopojusi interneta vietnē mapeirons.lv. Līdz šim tajā iekļauta virkne Latvijas pilsētu, taču Rīga līdz šim palikusi ārpus apsekoto vietu loka. Turpmākajās nedēļās tas mainīsies.
"Ēdināšana, skolas, tūrisma vietas, veselības iestādes. Iesim pa ielām un piefiksēsim. Pieejama vide ir vajadzīga ne tikai mūsu biedriem un draugiem, kas ir ratiņkrēslā, tas ir vajadzīgs māmiņām ar bērnu ratiņiem, veciem cilvēkiem ar staiguļiem."
Kopā ar projekta brīvprātīgo Voldemāru un vides pieejamības ekspertu Jurģi TV3 devās apgaitā pa Krišjāņa Valdemāra ielu.
"Es jau no 2019.gada esmu "Apeironā" to darījis, apsekojis objektus, es jau to visu zinu. Kad iestājos arī gājām ar brīvprātīgo meiteni apsekot pašā sākumā."
Jau pie tuvākās medicīnas iestādes ieejas uz trepēm atrodam divas sliedes, kas šķietami varētu būt domātas ratiņkrēsliem, bet patiesībā ir pilnīgi neizmantojamas.
"Tās divas sliedes mēs vienmēr smejamies – kas tur vilciens brauks – jo ratiņkrēslu platumi ir atšķirīgi nevar būt tādas divas sliedes un arī slīpums ir neatbilstošs šajā gadījumā. Var intereses pēc pielikt, cik te ir slīpums – lai cilvēks varētu droši iebraukt vajadzētu 8%, šajā gadījumā mēs redzam ir 27%, tātad gandrīz 3x stāvāks nekā vajadzētu, lai būtu droši iebraukt cilvēkam."
Piedaloties apsekošanā vien dažas minūtes nākas secināt, ka cilvēkiem ratiņkrēslā pilnībā nepieejamas ir lielākā daļa ēku. Piemēram, apavu veikalā, pie kura ir pat invalīdu stāvvieta, iekļūt var tikai pa stāvām trepēm. Identiska situācija arī pretī esošajā kafejnīcā.
Diemžēl, šāda aina ir pie vairumā publisko vietu – cilvēkiem bez kustību traucējumiem trīs pakāpieni nesagādā grūtības, bet ratiņkrēslos esošajiem tas ir nepārvarams šķērslis.
Arī ar bērnu ratiņiem iekļūt nav iespējams. Vienu daļēji labo piemēru gan ir iespējams atrast – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes filiāle.
"Šis ir viens no pēdējiem labajiem piemēriem, kas uztaisīts arī vizuāli ļoti labi, mēs redzam pumpas paredzētas neredzīgiem cilvēkiem ieliktas un pandusiņš iekļaujas vidē, piestāv ēkai."
"Nu uz šī pandosa no ārpuses man veicās ļoti labi uzbraukt. Vienīgais mīnuss, ka durvis bija par smagu. Atvērt varēja, bet tad ir jātaisa tā otra puse vaļā, lai var iebraukt, jo to varēju līdz ar nagiem."
"Apeironā" skaidro, ka projekta mērķis nav atrast labākos objektus vai izvirzīt kādu ēku gada balvai. Uzdevums ir izveidot informatīvu karti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jaunākais labklājības ministrijas pētījums gan liecina – situācija ir kritiska – cilvēkiem ratiņkrēslos pieejami tikai 7% procenti publisko telpu Latvijā.
"Meklē bieži vien īpašnieki un arī pašvaldības kā nedarīt un tie iemesli – dārgi, grūti saskaņot, kultūrvēsturiska ēka, mums nav ciematā cilvēku ar invaliditāti tāpēc nevajag un visvisādus attaisnojumus meklē. Ja mēs nāktu ar uzdevumu, kā mēs varam izdarīt, tad arī tie risinājumi atrodas."
Rīgas ielu apsekošana ilgs līdz novembrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
