Nevis pelnīt, bet piegādāt resursus par zemāko cenu: Saeimā izskan aicinājums "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežiem"

Lielai daļai centrālapkures uzņēmumu līgumi par dabasgāzes un šķeldas piegādēm līdz apkures sezonas beigām nav noslēgti . Kaut kāda skaidrība ir vien par pirmajiem mēnešiem. Piegādātāji pēkšņi laužot līgumus, negarantē vajadzīgo apjomu, nosauktā augstā cena esot nesamaksājama, prasa 100 procentu priekšapmaksu. Lielākām pašvaldībām tie ir vairāki miljoni eiro, un tādas summas uzreiz nav.

"Mēs uzskatām, ka ir brīdis, kad valstij ir jāiejaucas. Vai tā ir krīzes situācijas izsludināšana vai kas cits, bet tirgū ir jāiejaucas. Ir jāatrod, kādā veidā pašvaldības šos resursus vispār var iegūt par saprātīgu cenu," norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietniece Aija Mazitāne.

Slimnīcas, sociālās aprūpes centri, skolas, bērnudārzi, bibliotēkas, kas nav pieslēgti centrālapkurei, bet ir savi gāzes katli esot vissliktākajā situācijā. Ar viņiem gāzes piegādātāji vispār nevēloties slēgt līgumus, – šodien izskanēja Saeimas komisijā. Turklāt smagnēja izrādījusies valsts finansējuma saņemšana katlu māju pārveidei no gāzes uz šķeldu.

"Ir laiks izsludināt ārkārtējo situāciju, noņemt visas birokrātiskās procedūras. Tie nav joki. Šie cilvēki, kas sals, negribas teikt, vai nu zaudēs dzīvību nosalstot vai arī sadūšosies paņemt mietus un ies kādu sist," teic Saeimas deputāts Māris Možvillo (frakcija "Neatkarīgie").

Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību tūlītēji iejaukties valsts uzņēmuma Latvenergo darbā un dod uzdevumu piegādāt gāzi centrālapkures uzņēmumiem par zemu cenu, nevis tādu, kas Latvenergo rada peļņu. "Latvenergo" iepērk gāzi caru termināli Klaipēdā.

"Te ir jādod uzdevums, ka uzņēmums nepelna, bet dod pakalpojumu par pieejamu cenu, lai mēs varētu izdzīvot līdz apkures sezonas beigām. To var izdarīt, mainot stratēģisko mērķi. Tad jāinofrmē Konkurences padome un Valsts kontrole, ka šajā gadījumā uzņēmumi nepilda savu tiešo pienākumu pelnīt, bet garantēt iedzīvotājiem pieejamību," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Tāpat Pašvaldību savienība aicina valdību dot uzdevumu arī "Latvijas Valsts mežiem" – nevis pelnīt, bet apgādāt siltumapgādes uzņēmumus ar kurināmo šķeldu no valstij piederošajiem mežiem par maksimāli zemāko cenu. Valstij šādi iejaucoties šķeldas tirgū, mazināšoties privāto komersantu mākslīgi uzpūstās cenas šķeldai, jo šis resurss Latvijā taču pietiek.

"Ja tāds instruments tiktu radīts, tad tirgotājiem nāktos padomāt. Pretējā gadījumā mums nav pretlīdzekļu, lai to tirgu stabilizētu. Tirgotāji, nu, būsim atklāti, vēlas nopelnīt. Rezultātā ir disproporcija, kurā ekonomiski pamatotās cenas jau nav," saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos.

Ja valdība neiejauksies un nedos "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežiem" uzdevumu par resursu sagādi par maksimāli zemāko cenu bez prasības pelnīt, tad iedzīvotājus gaidot baisi rēķini.

"Decembris, janvāris būs kritiski mēneši iedzīvotājiem. Ja augsto energoresursu cenu dēļ darbu var apstādināt ražojošie uzņēmumi, tas faktiski var rezultēties bezdarba līmeņa pieaugumā. 17:55 Pastāv risks, ka palielināsies debitoru jeb parādnieku skaits," saka Latvijas siltuma apgādes uzņēmumu vadītājs Valdis Vītoliņš.

Esot skaidrs, ka pašvaldības sagaida sprādzienveida pieprasījumi pēc sociālajiem pabalstiem. Pašām vietvarām jau tā neesot viegli. Sadārdzinājums par elektrību vien no 75 līdz 80 miljoniem eiro. Lai kases nepaliek sausas, Saeimas komisijā izskanēja aicinājums par labu pašvaldībām pārdalīt lielāku proporciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.