Apkures rēķinu dēļ Piņķu baznīcā ziemā dievkalpojumi nenotiks; līdzīga situācija arī citviet

Piņķu baznīca atrodas pavisam netālu no Rīgas. Pirms vairākiem gadiem tā piedzīvoja vizuālas pārmaiņas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības programmas ietvaros atjaunots jumts.

Savulaik arī uzstādīts gāzes katls. Taču vēl iepriekšējās apkures sezonas beigās iezvanījās trauksmes zvans. Tas bija rēķins par patērēto resursu – 1000 eiro viena mēneša ietvaros. Draudzē pat baidās iedomāties, kas notiktu ja summa vairākkārtīgi pieaugtu.

"Tas nav iespējams – šādu daudzumu apmaksāt… Krāsns ir palikusi, kā relikvija no senākiem laikiem. Viņa nav izmantojama… Tā kā krāsns vairs netika izmantota, caur tās skursteni izvilkta daļa elektroinstalācijas. Kurināt vienkārši nedrīkst," stāsta Piņķu sv. Jāņa draudzes palīgmācītājs Andrejs Irbe.

Termometrs telpās vēl rāda komfortablus 23 grādus. Dievkalpojumi šeit notiks tik ilgi, cik būs iespējams uzturēties telpās bez apkures. "Risinājums ir pārcelties no dievnama uz mācītāja muižu. Tepat Dzilnuciemā – pieci kilometri no Piņkiem," norāda mācītājs.

Palielā divstāvu ēka tiek daļēju tiek apkurināta ar malku, daļēji ar granulām. Te iekārtojies neliels privātais bērnu dārzs, te atrodas draudzes mācītāja darba telpas un dzīvoklis.

Vēl viena paliela telpa līdz šim bijusi neizmantota. Tagad būs dievkalpojumu norises vieta. Ņemot vērā, ka draudzes ienākumus veido tikai ziedojumi, mācītājmuižas labiekārtošana bija nākamo gadu projekts. Padomju laikā ēkā bija skola. Konkrēti šeit aktu un sporta zāles apvienojums.

Līdzīgas lēmumi tagad jāpieņem ne tikai Piņķu baznīcai. "Daži no dievnamiem pārceļas uz draudzes namiem, jo jāizšķiras, vai nu vienu apkurina vai otru apkurina," pauž mācītājs.

Atkarībā no laikapstākļiem labiekārtošanai atlicis viens līdz divi mēneši. Mācītājs cer, ka dievkalpojuma apmeklētāju skaits būtiski nekritīs: "Svarīgi ir nevis tas, kur notiek dievkalpojums. Svarīgi ir būt dievkalpojumā. Baznīcu veido cilvēki, nevis telpas."