Lietuva par bēgļu kontrabandu aiztur Latvijas iedzīvotāju; vietējie dienesti nemeklē nozieguma plānotāju
Lietuva par bēgļu kontrabandu aizturējusi Latvijas iedzīvotāju, taču vietējie dienesti nozieguma plānotāju nemeklē, vēsta "Nekā personīga".
Augusta vidū valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Esot augsti riski, ka Baltkrievijas režīms var atkārtoti organizēt hibrīduzbrukumu. Tas nozīmē, ka robežsargiem visu laiku jāstrādā paaugstinātā režīmā un vajadzības gadījumā jāpiesaista arī citi dienesti.
Pie "Nekā personīga" vērsās kādas auto nomas īpašnieks. Viņš stāstīja, kā no viņa firmas īrēts autobuss, kas izmantots robežpārkāpēju pārvadāšanai. Transportlīdzekli aizturēja uz Lietuvas un Polijas robežas. Nomas īpašnieks busu atguva, taču viņu pārsteidza, ka neviens no dienestiem nemeklē nelegāļu pārvadāšanas organizētāju, kas ir no Latvijas. Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošām ziņām, viņš ir bijušā Eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska palīgs.
Jūlija sākumā pie Ivo auto nomā ieradās solīds kungs. Viņš vēlējās noīrēt astoņvietīgu mikroautobusu ar tonētiem logiem. Izmantošanas mērķus skaidri neatklāja. Nomas punktā atstāja savu pases un vadītāja apliecības kopiju. Samaksāja skaidrā naudā par auto īri uz divām nedēļām un aizbraucis.
Pēc nedēļas Ivo saņēma zvanu no nepazīstama numura. Zvanītājs bija busa nomnieks, kurš lūdza apskatīties auto atrašanās vietu pēc GPS datiem. Tas Ivo darīja bažīgu, jo viņš saprata, ka auto nav pie nomnieka.
"Sāku prasīt, kas noticis, – nē, nē, mums viss kārtībā vienkārši šoferītis aizbrauc, viņš ir prom un viņam jau bija jābūt atpakaļ, bet no viņa nav ne ziņas ne miņas. Tad es apskaījos, GPS signāls nebija, viņs bija kādas divas dienas vecs."
"Tad jau bija tāds riktīgs trauksmes zvans, es viņam zvanu atpakaļ, prasu, kas noticis, kāpēc tu zvani no cita numura, tad sākās stāsts par to, ka viņš pazaudējis telefonu, tagad viņš zvana no šitā, viņam jādabū visi dati atpakaļ – "Telegram" atpakaļ, u.t.t., tagad kādu laiku viņš komunicēs pa šo telefonu, lai uz to nemaz nezvana, un es saku, kas ir noticis tad, jo var taču pateikt, ka signāla nav un ko mēs daram, visticamāk būs jāiet uz policiju. Viņš saka – nē, nē policiju nevajag, tas ir mūsu šoferis, mēs ar viņu tiksim galā, mēs viņu atradīsim, mums ir savi kanāli, mēs zinām kā to darīt, mums ir līgums līdz nākamajai nedēļai, tu savu mašīnu dabūsi," stāsta Ivo.
Ivo pieprasīja šofera pases kopiju. Pēc laika, tā arī tika atsūtīta. Ivo satraukts sāka meklēt personu, kura norādīta pasē. Šofera pase, ko uzrādīja mikroautobusa iznomātājam, izrādījās pirms gada nozagta, policijai par to bija zināms.
"Tad es sapratu, ka jāturpina prasīt tā informācija. Saku, ka ir tāda lieta, tu saki, ka iedevi pazīstamam cilvēkam, tas tur pazīstams šoferis vai kas, bet tā pase ir zagta un tas nav tas cilvēks, kas ir pasē. Uj, nē, mēs paskatījāmies un – es nocitēšu krieviski – Nu, seja tāda. Nu, ka seja tā pati, kas pasē. Un tad es saku – pagaidi, tu tak saki, ka tas ir tev pazīstams. Un tad viss tas viņa story (stāsts) nobrūk. Saknē. Tur viss aiziet jau stāsts uz stāsta, tad vienkārši neviena tā detaļa nelīmējās kopā.
Tad saku, ka viss, mums būs jādodās uz policiju. Tā bija laikam svētdiena. Es uzzināju visus tos faktus, bet viņš saka ka – nē, nē, nevajag nekādu policiju, mūsu cilvēki, tev to mašīnu atradīs, es jau tev teicu. Mašīna vēl nedēļu, pēc nedēļas tu to savu mašīnu dabūsi."
Nākamajā dienā Ivo saņēma zvanu no Robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes ar lūgumu ierasties pie viņiem. Ar viņa firmas busu, izrādās ir pastrādāts noziegums. Buss aizturēts uz Lietuvas – Polijas robežas, izvedot 13 Irākiešu robežpārkāpējus ar Lietuvas bēgļu centra izsniegtiem dokumentiem. Nedēļas laikā buss nobraucis 6000 kilometriem.
"Nu lūk, iedevu visus datus, es viņiem paprasīju, a kas notiek talāk? Kā tas cilvēks, tā tak.. Viņi : Jā visticamāk tā ir organizēta grupa, bet viņi saka, ļoti grūti pierādīt, es saku kā pierādīt, viņš tak paņēmis, viņi saka, jā, viņš ir paņēmis, bet īsti jau, viņš ir tālāk iedevis un īsti viņam nav tā sasaiste, kas likumiski kaut kā dīvaini, ka īsti nav nekādas sasaistes."
Pēc tikšanās ar robežsargiem Ivo devies pakaļ automašīnai uz Lietuvu. Tad uzradās arī pazudušais nomnieks.
"Viņš man zvana un saka – nu redz kā, es taču tev teicu, ka mēs to mašīnu atradīsim. Es tā saku, nū, tad man sāk iekšā vārīties, es domāju kas mēs? Es saku, kas jūs atradāt? Viņš, es taču teicu, ka mūsu cilvēki to mašīnu atradīs. Es prasu, kur tad ir mašīna? – Nu pie tikšanās pastāstīšu. Es saku, nē, jo es zinu, jo es braucu pakaļ mašīnai, mašīna atrodas Lietuvā, viņa ir aizturēta, ar viņu ir vesti 14 vai 16 Irāņu bēgļi, jūs esat vadājuši. Uz to viņš man atbild – momentāli – nē, deviņi indieši."
Cilvēks, kas īrēja busu no Ivo, ir Vjačeslavs Sokolovs. Plaša profila biznesmenis. Viņam pilnībā vai daļēji piederējuši seši uzņēmumi. Vairākos no tiem viņš bijis arī valdē. Uzņēmējdarbībā iesaistījies jau no 90. gadu vidus. Vadījis datorprogrammēšanas kompāniju. Bijis arī īpašnieks firmās, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi. Tāpat nodarbojies ar metālizstrādājumu mazumtirdziecību.
Dažas no viņa darbībām gan izskatās pēc avantūras.
Sokolova firma "Saprexx" Rīgas mēra Nila Ušakova laikā tikusi pie līguma par Kleistu sadzīves atkritumu izgāztuves apsargāšanu. Taču 2011. gadā atklājies, ka šajā teritorijā lieljaudas traktori krauj konteineros metālu, un tas nav bijis saskaņots ar pašvaldību. Sokolovs tobrīd presei komentēja, ka neko pretlikumīgu nedarot, vien sakopjot teritoriju. Lai gan Mājokļu un vides departaments rakšanai un metāla savākšanai savu piekrišanu nebija devis.
Visi no uzņēmumiem, arī "Saprexx" šobrīd likvidēti.
Vienīgajai vēl atlikušai firmai "Verso tehnology" arī sākts likvidācijas process. Kompānija uz pusēm ar Sokolovu pieder Jevgenijam Verbickim. Savulaik Verbickis vadījis pazīstamā baņķiera Valērija Belokoņa banku Manas Bank Kirgizstānā.
Sokolovam patīk publicitāte. Uz Latvijas 90. gadu dzimšanas dienu Sokolovs sarīkoja akciju, lai noskaidrotu pašus populārākos 30 Latvijas cilvēkus. Laikrakstam "Telegraf" biznesmenis stāstījis, ka pagaidu aptaujas viņa izveidotajā mājas lapā rādot, ka topa augšgalā esot Krievijā dzīvojošais satīriķis Mihails Zadornovs un komponists Raimonds Pauls.
Sokolova veidotajā Latvijas nozīmīgāko cilvēku 30 -mitniekā esot arī daudzi politiķi – Tatjana Ždanoka, Alfreds Rubiks, Jakovs Pliners, Aleksandrs Mirskis.
"Neoficiāli viņš bija man pazīstams cilvēks. Kurš viņš tagad ir .. nezinu. Jau 15 gadi (pagājuši). Tā kā – bija man tāds palīgs. Pazīstams man cilvēks."
"Nekā personīga": Un kādā veidā viņš jums palīdzēja darbā Eiroparlamentā?
Aeleksandrs Mirskis, Eiroparlamenta deputāts (2009.-2014. gads): Nē, nē. Viņš vienkārši man pazīstams cilvēks un viss. Ziniet, cik daudz man pazīstamu cilvēku.
Lai arī šis ir ļoti vienkāršs gadījums, kas neprasa lielus izmeklēsanas reursus – jo lietuvas puse bēgļus ir aizturējusi, busiņa īpašnieks ir atrasts un sadarbojas, sameklēt arī organizatoru ir pavisam vienkārši. Latvijas Robežsardze šo gadījumu neizmeklē un norāda, ka tas ir Lietuvas kompetencē.
"Šajā konkrētajā gadījumā noziedzīgs nodarījums ir pastrādāts Lietuvas Republikā un par to tad arī Latvijas valsts piederīgais tiks saukts pie atbildības saskaņā ar Lietuvas likumdošanu."
Arī "Nekā Personīga" pārliecinājās ka Vjačeslavs Sokolovs nav aizturēts.
- "Nekā personīga": Bet Jūs īrējāt mašīnu.
- Vjačeslavs Sokolovs: Jā, es īrēju, bet man ar šo nav nekāda sakara, tāpēc atvainojiet un visu labu!
Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, komentējot, vai no Latvijas neviens nav sniedzis liecības, norādīja sekojošo: "Tā konkrēti atbildēt uz šādi uzdotu jautājumu dotajā brīdī nevarēšu atbildēt. Bet jebkurā gadījumā konkrētais noziedzīgais nodarījums ir saistāms tikai un vienīgi ar Lietuvas Republiku un arī sīkākus komentārus par to gadījumu būtu jājautā attiecīgajām Lietuvas varas iestādēm."
"Nekā personīga": Bet sanāk, ka Lietuvas puse nav neko prasījuši Latvijas Robežsardzei?
Kristīne Pētersone: Ziniet kā, nemācēšu komentēt, bet šeit ir jāņem vērā personas datu aizsardzība. Un sīkāku informāciju mēs noteikti izpaust nevarēsim.
Šā gada 9.augustā valdība lēma pagarināt ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, kā arī veikt 50% piemaksas no noteiktās stundu likmes robežsargiem. Pirmajās septiņās augusta dienās nelikumīgi robežu centušās pārkāpt 50 personas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
