Kariņš: Energoresursu sadārdzinājumā, iespējams, būs jāievieš cenu griesti

Viņš teica, ka valdība jau lēmusi par labu atbalsta pakotnei mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai samazinātu pieaugušo cenu negatīvo ietekmi, taču atsevišķās vietās, iespējams, būs jāievieš cenu griesti, ko segs ar nodokļu ieņēmumiem. "Jāatceras, ka neesam vieni, esam vienoti valstī, un esmu pārliecināts, ka tiksim cauri šai ziemai, galvenais – nekrist panikā. Valdība nemitīgi seko līdzi, ja vajadzēs, ieviesīsim vēl papildus atbalsta mehānismu," solīja Kariņš.

Komentējot valdība lēmumus energoresursu taupīšanas nolūkos, tostarp noteica, ka "Latvijas gāzes" klienti līdz marta beigām varēs izvēlēties kā maksāt par gāzi – pēc izlīdzinātā vai ikmēneša maksājuma, Kariņš skaidroja, ka šāds mehānisms nepieciešams, lai proporcionāli vairāk mājsaimniecību var nomaksāt rēķinus.

Viņš arī teica, ka, redzam milzu apkures cenu diapazonu, lūdzis aprēķināt, cik dažādās pašvaldībās cilvēki maksās par apkuri, lai saprastu, vai ar valsts atbalstu pietiks šo rēķinu segšanai. "Man ir aizdomas, ka būsim spiesti skatīties uz cenu griestiem, visā Eiropā, gaidām ekonomikas ministru tikšanos, kur Eiropas Komisija atvērs diskusiju, ko varētu darīt. Skatīsimies, ko varam dabūt Eiropas līmenī vai tas var mums palīdzēt," viņš pauda. Ja Eiropas palīdzības instruments būs par lēnu, nacionālā līmenī būs jāievieš cenu griestu mehānisms.

Komentējot "Latvijas gāzes" apgalvojumus, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, Kariņš teica, ka "Latvijas gāzes" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, jo, analizējot "Latvijas gāzes" īpašnieku struktūru, skaidrs, ka "Latvijas gāzē" lēmumus pieņem Krievijas koncerns "Gazprom", un kas ir ieinteresēts citās, ne Latvijas interesēs. Līdz ar to "Gazprom" ar "Latvijas gāzes" starpniecību mēģina raisīt Latvijas sabiedrībā satraukumu, lai nebūtu miera.

Komentējot Krievijas atklātā tekstā pausto, ka, ja Eiropa gribēs energoresursus, jāatceļ sankcijas, viņš teica, ka līdz šim Eiropa un visa Rietumu pasaule bijusi vienota savā nostājā pret karu, argumentējot kara Ukrainā nozīmi. Ir jāiztur spiediens, skaidrs, ka Krievijas šantāža turpinās. "Tagad viņi ir uzgriezuši maksimumu," komentējot sankcijas, sacīja Kariņš, piebilstot, ka Eiropa atrod alternatīvus energoapgādes avotus, un Krievijas spiedienu izturēs. Līdz šim esam ar visu tikuši galā, tiksim arī galā.

Komentējot "Skultes" termināļa perspektīvas, viņš teica, ka ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts, taču, tā kā tas ir valsts interešu projekts, tam dota paātrināta procedūra, bet tas nenozīmē, ka šī procedūra nenotiek.

Viņš arī izteica, ka sankcijām pret Krieviju būs turpinājums. "Atceros 24. februāri, bijām Eiropadomē Briselē, nevarējām vienoties, vai sankcionēt [Vladimiru] Putinu un [Sergeju] Lavrovu. Pusgadu vēlāk esam jau 7. sankciju kārtā. (..) Latvija, Baltijas valstis, Polija bijušas avangardā, piedāvājot to, kas Eiropai jādara. Katrreiz, kad ir piedāvājums, ir kolēģi, kas nepiekrīt. Pakāpeniski jau pierod pie šā priekšlikuma un to akceptē. Neatkarīgi no tā, ko darīs visa ES, Baltijas valstis, Polija un Somija strādājam koordinēti, kad panāksim iekšējo vienošanos, to arī darīsim," viņš pauda.

Piemēram, ja pirms gada argumentos, ka "Nord Stream" projektu nevajadzētu pieņemt, daudzi neieklausījās, tad tagad Eiropā atzīst, ka Latvijai visu laiku šajā jautājumā bija taisnība. "Sarunā, kur uzstājamies lietas mainās pozitīvā virzienā," pauda Kariņš.

Komentējot jaunās Lielbritānijas premjeres Lizas Trasas stāšanos amatā, Kariņš teica, ka viņu kā bijušo Lielbritānijas ārlietu ministri Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs labi pazīst. "Skaidrs, ka viņa turpinās Lielbritānijas stingro nostāju, turpināsim piegādāt ieročus gan Latvija, gan Lielbritānija, esam cieši sabiedrotie, domāju, ka Lielbritānija noturēs līdzšinējo stabilo un stingro kursu līdz ar Trasas nonākšanu premjerministres amatā," viņš pauda.

Pārejot pie iekšpolitikas aktualitātēm un komentējot aizsardzības ministra Arta Pabrika pausto, ka Latvijas valsts četrus gadus ir bremzēta, Kariņš teica, ka patlaban ir priekšvēlēšanu laiks un kāds cenšas pakāpties sabiedrības acīs vai nu ar saviem darbiem, bet vēl kāds – uz otra pleciem. Kariņš teica, ka viņa valdības laiks bijis izaicinošs, sākoties ar banku uzraudzību, tad sekojot Covid-19 pandēmijai, problēmām uz Baltkrievijas robežas, kam sekoja Krievijas karš.

"Esam turējušies kopā un attīstījuši politiku, pieņēmuši daudz reformas, mūsu ekonomika turpina augt, neraugoties uz izaicinājumiem. Mēs, latvieši, atrodam veidu, kā pārvarēt šķēršļus un turpināt augt. Tas ir tas, uz ko ir jākoncentrējas," sacīja valdības vadītājs.

Komentējot potenciālo pedagogu streiku, Kariņš teica – lai puses panāktu kompromisus, jābūt kā dejā – ja abas puses danco, var vienoties, ja tikai viena, seko klupšana un krišana gar zemi. Viņš uzsvēra, ka izglītības ministre Anita Muižniece ir gatava runāt un nākt pretī pedagogiem jautājumos, kur tas ir iespējams. Taču pirms vēlēšanām nevar apņemties turpmāko gadu lēmumus, kas attiecas uz budžetu. Taču ir atsevišķi citi jautājumi, kur iespējams nākt pretī un atrast kopsaucēju. Pēc Kariņa teiktā, pašreizējos apstākļos streikot valstī ir vismazāk vajadzīgs.

Komentējot Ministru kabineta atbalstīto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu pakāpeniski ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada 1. janvāra, viņš teica, ka valstī tādējādi būs vairāk mācītu karavīru, jo Latvijai ir vajadzīgs lielāks sastāvs, vairāk augsti bruņoto karavīru. Zemessardze un profesionālais dienests līdz šim audzis nepietiekami strauji, taču tagad būs iespēja paturēt profesionālo dienestu un kā punkts uz i būs aizsardzības dienests, kur apmācīs jaunos cilvēkus. Latvija varēs veidot vairāk profesionāli apmācītu rezervistu solu.